Ceturtdien, 12. janvārī, 87. dzimšanas dienu svin komponists un pianists Raimonds Pauls. Gaviļnieks īpašo dienu jau tradicionāli pavadīs koncertā kopā ar sev tuviem mūziķiem, darot to, ko prot vislabāk – muzicējot.
Raimonda Paula dzimšanas dienas koncerts šogad notiks Dzintaru koncertzālē. Kopā ar Maestro uzstāsies dziedātājas Dināra Rudāne un Elza Rozentāle. Uz skatuves kāps arī aktieris Andris Keišs, bet kopā ar solistiem koncertā piedalīsies arī Latvijas Radio bigbends, kura patrons ir pats Maestro.
Par godu Maestro dzimšanas dienai 12. janvārī īpašu Paula dziesmu karaoke programmu piedāvās Latvijas Radio 2, bet Latvijas Televīzija pulksten 21.15 piedāvās noskatīties koncertuzveduma "Bet saules pulkstens iet…" pirmatskaņojuma ierakstu.
Koncertuzvedums "Bet saules pulkstens iet…" pirmo reizi izskanēja 8. janvārī Latvijas Radio. Tas ir veltījums cilvēka mūžam, kurā jaunradītā mūzika un dzeja stāsta par mūžīgām vērtībām mūsu dzīvē, kas nāk no pagātnes un vērstas nākotnē. Programmā iekļautas 11 jaunas un līdz šim nedzirdētas Paula dziesmas ar vēl nepublicētiem Jāņa Petera dzejoļiem.
Viens no visu laiku populārākajiem un talantīgākajiem latviešiem – Raimonds Ojārs Pauls – dzimis 1936. gada 12. janvārī Voldemāra un Almas Matildes Paulu ģimenē. Klavierspēli sācis mācīties jau četru gadu vecumā. Kā pats Maestro intervijās minējis, sākumā spēlējis nelabprāt, tomēr vēlāk bijis pateicīgs stingrajai disciplīnai, kas nav ļāvusi klavierspēli pamest.
1946. gadā Raimonds Pauls ticis uzņemts desmitgadīgajā mūzikas skolā pie Latvijas Valsts konservatorijas (LVK), bet 1953. gadā iestājies LVK klavieru nodaļas Hermaņa Brauna klasē, kuru absolvēja 1958. gadā.
Kā Nacionālajā enciklopēdijā norāda muzikoloģe Daiga Mazvērsīte, nākamais komponists un daudzu tautā mīlētu melodiju autors jau kopš 14 gadu vecuma spēlējis klavieres dažādos deju ansambļos, pakāpeniski apguvis arī improvizācijas mākslu un džeza ābeci, kā arī sācis komponēt.
Jau studiju laikā, 1956. gadā kopā ar kontrabasistu Egilu Švarcu izveidojis pirmo estrādes kolektīvu – instrumentālo sekstetu. Tā paša gada pavasarī ierakstīta Raimonda Paula pirmā dziesma "Nenosūtītā vēstule". Tās vārdu autore ir Daina Avotiņa, bet ierakstā dzirdama Valentīna Butāne.
1957. gadā Raimonds Pauls kļuva par Rīgas estrādes orķestra (REO) mūziķi, aktīvi koncertēja, uzstājās koncertos Gruzijā, Armēnijā, Ukrainā. REO repertuārā bija Paula 50. gadu dziesmas "Lai tik līst", "Mēs tikāmies martā" un citas.
Īsts triumfs bija Raimonda Paula dziesma "Mežrozīte" ar Alfrēda Krūkļa vārdiem. 1968. gadā tā pārliecinoši uzvarēja Latvijas Radio raidījuma "Mikrofons" dziesmu aptaujā. Kopumā šajā aptaujā, kas uzskatāma par nozīmīgāko klausītāju atzinības apliecinājumu Padomju Latvijā un arī pirmajos neatkarības gados, par gada populārākajām kronētas 11 Raimonda Paula dziesmas.
Pirmā estrādes dziesmu plate "Tev mana labā" ar Raimonda Paula mūziku iznāca 1969. gadā. Kopš tā laika, ieskaitot mazās skaņuplates, karaoke ierakstus un izlases, kopumā izdoti vairāk nekā 150 dažādi ieraksti ar Paula mūziku.
Raimonds Pauls komponējis mūziķu arī vairāk nekā 40 filmām. Slavenākās – "Limuzīns Jāņu nakts krāsā", "Vella kalpi", "Mans draugs – nenopietns cilvēks", "Dāvana vientuļai sievietei", "Ilgais ceļš kāpās", arī simtgades programmas filmai "Homo Novus". Tāpat veidojis mūziku vairākiem desmitiem teātra izrāžu un mūziklu.
No 1992. līdz 2006. gadam notika 15 Raimonda Paula rīkotie Līgo vakara sarīkojumi, dažādās Latvijas vietās pulcējot tūkstošiem klausītāju.
Raimonds Pauls bijis LPSR Augstākās padomes deputāts, vairāku Saeimas sasaukumu deputāts, Latvijas Republikas kultūras ministrs, Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa padomnieks kultūras jautājumos. 1999. gadā Raimonds Pauls kandidēja uz Latvijas prezidenta amatu.
Raimondam Paulam piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis, kā arī citi pagodinoši apbalvojumi. 2016. gadā īpaši Maestro tika pasniegts Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvas "Dimanta mikrofons" par mūža ieguldījumu. Tāpat viņš saņēmis vairākas Lielās mūzikas balvas – jaunākā no tām par izcilu veikumu visa 2020. gada garumā.
Maestro aktīvi muzicēja arī pandēmijas ierobežojumu laikā un turpina strādāt joprojām gan koncertējot, gan radot jaunus skaņdarbus. 2022. gada aprīlī Latvijas Radio 1. studijā viesojās Ukrainas Prezidenta kamerorķestris "Kijivas solisti", lai kopā ar Raimondu Paulu un Latvijas Radio bigbendu ierakstītu skaņdarbu "Vecais kino".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
