Krievijas noziedzīgais iebrukums Ukrainā kā strauji grimstošs kuģis sev līdzi dzelmē velk visu – arī pirms simt gadiem un senāk tapušus skaņdarbus, literatūru un mākslu. Asi uz Krievijas agresiju un kara šausmām ir reaģējusi Lietuvas Nacionālā opera un balets, no repertuāra izņemot krievu komponistu darbus. Šajā sezonā Viļņā vairs nevarēs noskatīties Sergeja Prokofjeva baletu "Romeo un Džuljeta" un Igora Stravinska baletu "Svētpavasaris".
Zināmas paralēles var vilkt ar "tviterkaujām" par vēlmi Latvijā mainīt krievu literātu vārdā dēvēto ielu nosaukumus, tajā skaitā Nikolaja (Mikolas) Gogoļa ielu. Jāatgādina, ka rakstnieks bija ukraiņu tautības. Kā neilgi pēc Lietuvas operas paziņojuma sociālajā medijā "Facebook" rakstīja filozofs un publicists Ilmārs Šlāpins, viņam nav skaidra Stravinska krišana nežēlastībā. "Kāpēc Stravinskis skaitās krievu komponists, ja lielāko daļu apzinīgās dzīves bijis Francijas un ASV pilsonis, māte no Kijivas, bērnību pavadījis Ustiluhā, uz Ukrainas un Polijas robežas, bet no repertuāra izņemtā "Svētpavasara" pirmizrāde notika Parīzē, Elizejas lauku teātrī?" komponista biogrāfijas faktus atgādina Šlāpins.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
