No 13. līdz 17. februārim Rīgā, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā jau devīto reizi norisināsies mūsdienu mūzikas festivāls "deciBels". Šogad programmā sagaidāms amerikāņu džeza mūzikas komponista Dārsija Džeimsa Ārgjū (Darcy James Argue) koncerts, kas potenciāli ir viens no lielākajiem šī gada notikumiem Latvijas džezā, grieķu izcelsmes avangarda komponista Jaņa Ksenaķa (Iannis Xenakis) monumentālais elektroakustiskais opuss, britu komponista Džonatana Hārvija (Jonathan Harvey) portretkoncerts, kā arī vairāki citi notikumi, informē festivāla rīkotāji.
14. februārī vērienīgā gaismas un skaņas uzvedumā sagaidāms avangarda komponista un arhitekta Jaņa Ksenaķa opusa "Mīts par Ēru" ("La legende d'Eer") atskaņojums. 1977.–1978. gadā Ksenakis šo darbu radīja kā skaņas celiņu Pompidū centra atklāšanas pasākumam, kas notika pēc viņa projekta izveidotā specifiskas izliektas formas arhitektoniskā konstrukcijā. Līdzās skaņai, neatkarīgi tika kontrolēts arī vizuālais komponents, kas sastāvēja no 1600 spuldzēm, četriem lāzeriem un 400 grozāmiem spoguļiem. Šis darbs ieņem vietu starp "politopiem" – tā ir Ksenaķa daiļradei raksturīga forma, kurā darbs tiek iecerēts speciālai vietai un kombinē skaņu, gaismu un arhitektūru. 2021. gadā Sibēliusa akadēmijas mūzikas tehnoloģijas nodaļas pasniedzēji izveidoja šī darba versiju, kurā oriģinālais gaismas koncepts tiek aizvietots ar viedo gaismekļu kontroli no datora. Festivālā "Mīta par Ēru" interpretācija būs Mariannes Dekostēras-Taivalkoski (Marianne Decoster-Taivalkoski), Alehandro Olartes (Alejandro Olarte), Alehandro Montess de Oka Torresa (Alejandro Montes de Oca Torres) un gaismu mākslinieka Jurģa Ozola pārraudzībā.
15. februāra vakarā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas studentu un mācībspēku interpretācijās varēs dzirdēt britu komponista Džonatana Hārvija portretkoncertu. Blakus tādiem viņa kompozīcijas tehnikai piemērojamiem terminiem kā "spektrālisms" un "elektronika", Hārvija daiļradi raksturo dziļi un personiski garīgie meklējumi – kristīgais misticisms jaunībā, vēlāk hinduisms, pēc tam, brieduma gados, budisms. Garīgās tēmas ļoti bieži atspoguļotas darbu nosaukumos un saturā. Šī komponista mūzikas atskaņojumi ir visai reta parādība Latvijas koncertdzīvē. Festivāla koncertā varēs dzirdēt četrus skaņdarbus: "Advaya" čellam un elektronikai (Guna Šnē – čells; Roberts Flaics (Robert Fleitz) – elektroniskie taustiņinstrumenti), "Ricercare una melodia" trompetei un elektronikai (Bruno Ančāns – trompete), "The Riot" (Luca Quaranta – flauta; Laima Ratniece-Miltiņa – basklarnete; Anna Ivanova – klavieres) un par elektroniskās mūzikas "evergreen" nosaukto "Mortuos Plango, Vivos Voco" četru kanālu magnetofona lentei.
17. februārī festivālu noslēgs aktuālā amerikāņu džeza mūzikas komponista Dārsija Džeimsa Ārgjū koncerts. Paša meistara vadībā uzstāsies Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas, Rīgas Doma kora skolas un Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas apvienotais bigbends. Ārgjū ir viens no pazīstamākajiem, novatoriskākajiem un interesantākajiem mūsdienu džeza komponistiem, leģendārā Boba Brukmeijera (Bob Brookmeyer) skolnieks, kopā ar savu bigbendu "Secret Society" radījis kvalitatīvi jaunu pieeju džeza bigbenda skanējumam un izpratnei par laikmetīgā džeza kompozīciju.
Detalizēta informācija par festivālu atrodama Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas mājaslapā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
