Liepājas Simfoniskais orķestris sezonu noslēgs ar 20. gadsimta šedevriem

Orķestra mākslinieciskais vadītājs Guntis Kuzma plāno sezonu noslēgt, koncerta programmā iekļaujot divas 20. gadsimta sākuma mūzikas izcilības – Riharda Štrausa simfonisko poēmu "Makbets" un Sergeja Prokofjeva Trešo klavierkoncertu ar pianista Antona Ļahovska solo. "Man ļoti patīk Latvijas sirsnīgā, viesmīlīgā publika un labās koncertzāles. Turklāt vienmēr patīkami atgriezties pie mūziķiem, kuri jau iepazīti: lai kaut ko kopīgi radītu, personīgais kontakts ir ļoti svarīgs," saka Antons Ļahovskis.

Sergejs Prokofjevs bieži tiek dēvēts par vienu no labākajiem 20. gadsimta komponistiem. Nozīmīga ir arī viņa klātbūtne Gunta Kuzmas pirmajā sezonā kā Liepājas Simfoniskā orķestra galvenajam diriģentam – 142. koncertsezonas atklāšanā skanēja Gunta Kuzmas veidota svīta no baleta "Romeo un Džuljeta". Sezonas noslēgumā izteiksmīgu vitalitāti izstaros Prokofjeva Trešais klavierkoncerts, kurā komponistam izdevies saglabāt līdzsvarotu sadarbību starp solistu un orķestri. Atšķirībā no daudzu Prokofjeva priekšteču klavierkoncertu piemēriem, orķestris paceļas pāri pavadījuma lomai, lai ļoti aktīvi piedalītos šajā darbā.

Rihards Štrauss ir autors desmit simfoniskām poēmām. Tās ir muzikālajā izteiksmē un stilistikā neparasti daudzveidīgs žanra apliecinājums, kas simboliski iezīmē robežšķirtni starp 19. gadsimta romantisma laikmetu un 20. gadsimta modernitāti.

Līdzās abiem citzemju autoriem koncerta programmā likts Liepājā skolas gaitas sākušais trimdas latviešu komponists, viens no latviešu ievērojamākajiem modernistiem Gundaris Pone. Viņš ir vairāku starptautisku kompozīciju konkursu laureāts un bijis mūzikas teorijas un kompozīcijas profesors Ņujorkas valsts universitātes Ņūpalcas koledžā. Viņa kompozīcija "La Serenissima" ir atzīšanās mīlestībā komponista dievinātajai Venēcijai un itālietei Mariolīnai, kas kļuva par Pones dzīvesbiedri.