Noskaties! Alvis Hermanis stāsta par krāšņo operu 'Jenūfa'

Kā videointervijā stāsta Hermanis, Janāčeks operu "Jenūfa" sarakstīja laikā, kad Eiropā uzplauka jūgendstils. Ievērojot šo kontekstu, tapusi izrāde. Kā saka pats iestudējuma autors – šajā izrādē ir "ķīmija starp etnogrāfiju, arhaiku un modernismu."

Režisors salīdzina Janāčeka rakstīto mūziku ar Igora Stravinska skaņdarbiem. Abu mūzikā ir apmēram tiem paši skaistuma noteikumi, saka Hermanis, uzsverot – tiklīdz šie noteikumi ir saprasti, atklājas ārkārtīgi skaista mūzika.

Vēl viens iedvesmas avots šim iestudējumam bijis Sergeja Djagiļeva rīkotās Krievu sezonas (Les Saisons Russes) Parīzē 20 gadsimta sākumā. Kā atgādina Hermanis, leģendārās baleta viesizrādes notika arī ap to laiku, kad tapa "Jenūfa", turklāt atstāja iespaidu ne tikai uz skatuves mākslu, bet daudz plašāk.

Kā iepriekš vēstīts, Latvijā tapis 2014. gada Briseles operas iestudējuma atjaunojums. Latvijas iestudējumā tiek izmantotas oriģinālās dekorācijas, rekvizīti un kostīmi, kas radīti "La Monnaie" operas darbnīcās.

"Operas atjaunojums nozīmē tieši to pašu, ko orķestriem vienu un to pašu partitūru spēlēt dažādās pasaules malās. Protams, notis ir tās pašas, taču interpretācija pavisam cita. Un pats galvenais – pavisam cita dvēsele.

Sākotnēji izrāde bijusi iecerēta kā sadarbības projekts ar Maskavas Lielo teātri, taču pēc Krimas aneksijas 2014. gadā, Hermanis atteicās doties uz Krieviju un "Jenūfas" krievu versija netika iestudēta. Režisors atzīst - izrādei paveicies. Šis uzvedums ticis "pārpirkts" arī Itālijā un Polijā.
Hermanis neslēpj prieku, ka nu "Jenūfa" tapusi arī Latvijā. Viņaprāt šis uzvedums piestāv Rīgā kā jūgendstila pilsētai.

Vizuāli visas "Jenūfas" versijas izskatās kā viena un tā pati izrāde, taču režisors uzsver – tas nav nekāds "copy paste". Gan aktieriski, gan muzikāli interpretācijas ir ļoti atšķirīgas.

Iestudējuma veidošanā piedalījušies: videomāksliniece Ineta Sipunova, horeogrāfe Alla Sigalova, kostīmu māksliniece Anna Votkinsa, gaismu mākslinieks Gļebs Fiļštinskis. Latvijas Nacionālajā operā "Jenūfu" iestudē muzikālais vadītājs un diriģents Mārtiņš Ozoliņš un režisora asistente Marielle Kāna. Titullomā – Inna Kločko un Dana Bramane. Lomās – Helēna Zubanoviča, Eliška Veisova, Artjoms Safronovs, Raimonds Bramanis, Andris Ludvigs un citi. Iestudējumā piedalās arī sešpadsmit Latvijas Nacionālā baleta mākslinieces un Rīgas Baleta skolas audzēknes, kā arī Latvijas Nacionālās operas koris.

Pēc Gabrielas Preisovas drāmas "Viņas pameita" veidotā "Jenūfa" ir čehu komponista Leoša Janāčeka slavenākā opera. Tā pirmizrādīta 1904. gadā Brno; Latvijas Nacionālajā operā šis ir jau trešais "Jenūfas" iestudējums.

Operas librets ir skaudrs stāsts par godu un negodu, par mīlestību, noziegumu un piedošanu atklāj baisus notikumus kādā Morāvijas ciematiņā. Galvenā varone Jenūfa gaida bērnu no bezatbildīgā un grādīgus dzērienus cienošā Števas. Arī Števas brālis Laca mīl Jenūfu, tomēr, neguvis viņas pretmīlu, greizsirdības lēkmē ar nazi sakropļo Jenūfai seju, lai brālis uz to nekad vairs neskatītos. Kad Jenūfa atzīstas Ķesterienei, kādas attiecības viņu saistījušas ar Števu, pamāte dara visu, lai noslēptu negodu no kaimiņiem. Centienos netraucēt Lacam ņemt Jenūfu par sievu, Ķesteriene slepus noslīcina Jenūfas jaundzimušo bērnu. Vai ir iespējams piedot nepiedodamo?

Opera "Jenūfa" šosezon tiek izrādīta tikai piecas reizes – 23., 26. un 28. februārī, kā arī 5. un 7. maijā.