'Lielā mūzikas balva 2022' – kategorija 'Gada uzvedums'

Raksts publicēts sadarbībā ar Lielo mūzikas balvu.

Ironiskā dāņu rakstnieka Jerna Rīla iedvesmotā opera "Vēsā" ir audiovizuāls ceļojums, kas vēsta par arktiskiem mūžiem un mežonīgiem apgabaliem, liegu atteikšanos un neapslāpināmām gaidām. Vienlīdz spēcīgs te ir gan mākslinieces Katrīnas Neiburgas vizuāli un konceptuāli suģestējošais redzējums, kas lieliski sabalsojas ar Klāva Meļļa režiju un Kristīnes Brīniņas kustību partitūru, gan skaņu mikroķirurģes Annas Fišeres pārsteidzošā partitūra, kurā izceļas ne vien īpaši darinātas ragu arfas vai kaulu marimbas īpatnējais skanējums, bet arī ārkārtīgi daudzveidīgi vokālie atradumi. Neatsverami šo nianšu atklāsmē ir arī komponistes uzticamie domubiedri, tostarp dirģents Artūrs Gailis un Latvijas Radio kora mākslinieki, Ēriks Kiršfelds un sitaminstrumentālisti Guntars Freibergs un Juris Āzers, kuri pusnakts aizsegā mākslas telpā "Kurtuve" ļāva piedzīvot vienu no satricinošākajiem Valmieras vasaras teātra festivāla notikumiem.

Augusta vidū Tallinas ielas kvartāla kultūrtelpā "Tu jau zini kur" vecmeistara Alfrēda Kalniņa operu "Baņuta" piedzīvojām gluži jaunā veidolā. Latviešu mākslinieku radošajai komandai (ar komponistu Jēkabu Nīmani un dramaturgu Evartu Melnalksni tās priekšgalā) konceptuālā vīzijā vienojoties ar vācu režisori Francisku Kronfotu un Berlīnē bāzēto mūzikas teātra kolektīvu "Hauen und Stechen", kas jau ilgstoši nodarbojas ar operas pamatrepertuāra radikālu pārradīšanu, apaļu gadsimtu pēc latviešu nacionālās operas pirmās izrādes bijām liecinieki pārdzimušam un spilgtam mākslas darbam. Kalniņa daiļrades motīvi tajā savijās ar laikmetīgu teātra mākslas redzējumu, brīvu oriģināldarba sižeta pārinterpretāciju un transformāciju, pārliecinot un pārsteidzot kā dramaturģiski, tā arī skaniski.

13. janvārī pēc teju astoņām desmitgadēm uz Latvijas Nacionālās operas skatuves atgriezās Šekspīra lugas iedvesmotā Jāņa Kalniņa muzikālā traģēdija "Hamlets". Atgriezās kā ļoti jaudīgs un vizuāli krāšņš, emocionāli nospriegots un profesionāli spēcīgs mākslas darbs. Būtiska loma tā pārliecinošajā īstenojumā ir gan radoši saskanīgajam režisores Kristīnas Vuss un scenogrāfa Andra Eglīša, kostīmu mākslinieces Kristīnes Pasternakas un horeogrāfa Agra Daņiļeviča, arī gaismu mākslinieka Mārtiņa Feldmaņa un videomākslinieka Uģa Ezerieša iestudējuma konceptuālajam un vizuālajam redzējumam, gan skaniskajām kvalitātēm – kamēr niansētu krāsu pārbagātībā žilbināja Mārtiņa Ozoliņa muzikālajā vadībā esošais LNO orķestris, ne vien ar vokālo sniegumu, bet arī aktiermeistarību pārliecināja Baltā nama solistu sastāvs.

Jau ziņots, ka Lielās mūzikas balvas svinīgā ceremonija šogad norisināsies 7. martā. Svinīgo pasākumu tiešraidē atspoguļos Latvijas Televīzijas 1. kanāls un Latvijas Radio 3 "Klasika".

Līdz šī gada 5. marta pulksten 23.59 portālā "Delfi" norisinās ikgadējais publikas balsojums, kurā ikviens var izvēlēties savu favorītu no Lielās mūzikas balvas nominantiem.

Atgādinām, ka šogad balvai septiņās dažādās kategorijās ir nominēti gan mūziķi, gan komponisti, gan uzvedumi, gan koncerti. Balvu par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikā saņems dziedātājas Aina Bajāre un Lilija Greidāne.