Kara laikā 'nē' krievu mūzikai, uzskata komponists Pēteris Vasks  (3)

"Tepat kaimiņos Lietuva un Polija ir ļoti strikti un konsekventi pateikušas – nē, kamēr ir karš. Bet mēs kā vienmēr mēģinām katrs no sava skatu punkta kaut ko skaidrot... Ja es būtu koncertējošs mūziķis, es nespētu ne dziedāt, ne spēlēt krievu mūziku, zinot, ka krievu valodā tiek dotas pavēles slepkavot un iznīcināt. Es gluži vienkārši nevaru ko tādu iedomāties," sarunā sacīja Vasks.

Vasks, kurš 16. aprīlī nosvinēja 77 gadu jubileju, arī uzsver, ka pie kara Ukrainā pierast nedrīkst, ir jāturpina atbalstīt un pats galvenais – neļauties mērenībai un pakalpībai.

"Pagājušajā nedēļā es biju Igaunijā uz simfoniskās mūzikas koncertu koncertzālē "Estonia", un tur joprojām koncerti sākas ar Ukrainas himnu, visi pieceļas kājās. Pie mums diemžēl vairs to nespēlē. Bija tāds skaists brīdis, kad katra operas un baleta izrāde iesākās ar ukraiņu himnu. Vairs ne. Bet karš vēl joprojām turpinās... Katru dienu mirst labākie ukraiņu dēli. Ne tikai par savu brīvību, bet par visu mūsu brīvību. Kā to var aizmirst?" komponists ļaujas emocijām un neizpratnei.

"Protams, demokrātiskā pasaule beidzot saprata, ka nedrīkst atkal kārtējo briesmu darbu norīt, kā tas bija 2014. gadā. Bet pašlaik ir karš, un, ja tu neko citu nevari darīt un palīdzēt, tad vismaz nedrīksti kļūt remdens un apātisks, katru dienu ir jālūdz. Mūsu mājās mēs ceļamies un guļamies ar jaunākajām ziņām par Ukrainu, kā gan citādi. Tas notiks līdz brīdim, kad karš tiešām beigsies. Lai Dievs dod, kaut tas beigtos ātrāk!"

Latviešu komponists Pēteris Vasks dzimis 1946.gada 16.aprīlī. Viens no Eiropas ievērojamākajiem 20. gadsimta beigu un 21. gadsimta akadēmiskās mūzikas komponistiem. Viņa muzikālo daiļradi raksturo gan avangardiski jaunības opusi, gan neoromantisma vēsmas vēlāku gadu darbos.