Ukraiņa dvēsele, kas pieskaras mūzikai. Ātrākais pianists pasaulē Ļubomirs Meļņiks

Pie nepārtrauktās mūzikas koncepcijas viņš sācis strādāt 20. gadsimta 70. gadu vidū, ietekmējoties gan no klasiskās akadēmiskās mūzikas, gan no modernām parādībām, gan no dažādām austrumu cīņas mākslām. "Klasiskās mūzikas pianisti saka, ka to fiziski nav iespējams nospēlēt. Bet tas ir iespējams, gluži kā ir iespējamas lietas, ko spēj izdarīt cīņas mākslas meistars," saka Meļņiks. 1981. gadā viņš izdod traktātu "OPEN TIME: The Art of Continuous Music", kurā skaidrotas nepārtrauktajai mūzikai nepieciešamās garīgās un fiziskās prasmes.

Pēc šīgada koncertiem Londonā, Prāgā, Tamperē un daudzviet citur 27. maijā Meļņiku varēs dzirdēt arī Latvijā, koncertzālē "Cēsis". Šis koncerts notiek sadarbībā ar Latvijas džeza izdevniecību "Jersika Records", kuras paspārnē ierakstīts un izdots jaunais Meļņika albums "The Sacred Thousand" – veltījums Ukrainas varoņu cīņai pret Krievijas iebrucējiem. "Ukraiņi ir gatavi atdot sevi visu," saka Meļņiks un ir pārliecināts, ka nekāda nepārtrauktā mūzika nerastos, ja viņam būtu cita nacionalitāte. Pēc sarunas viņš uzsver: "Publikācijai obligāti izvēlieties tikai tās bildes, kurās esmu redzams kopā ar klavierēm. Citādi tas neesmu es."

Jūs esat piedzimis Minhenē, bet ģimene drīz pārvākusies uz Kanādu. Sakiet, kad notika jūsu pirmā saskarsme ar klavierspēli?

Es sāku spēlēt klavieres, kad man bija trīs četri gadi, bet tās vēl nebija mācībstundas, vecāki nevarēja to atļauties. Aptuveni astoņu gadu vecumā pirmās, ļoti vienkāršas klavierspēles mācības man pasniedza kāda jauka mūķene mazā skolā. Man tiešām patika spēlēt jau bērnībā, un tas man patīk visu mūžu. Klavieres ir daļa no manis.