Kā "Delfi" informē Latvijas Nacionālās operas pārstāve Irbe Treile, jauniestudējumu veido muzikālais vadītājs un diriģents Mārtiņš Ozoliņš, diriģents Andris Veismanis, režisors Vensāns Busārs, scenogrāfs Vensāns Lemērs, kostīmu māksliniece Klāra Pelufo Valentini, gaismu mākslinieks Nikolā Žilī un videomākslinieks Nikolā Irtevāns.
Titullomā – Tatjana Trenogina vai Jūlija Vasiļjeva, Mauricio jeb Saksijas Morica lomā – Raimonds Bramanis vai Artjoms Safronovs, Bujonas hercogienes lomā – Karmena Topčiu vai Irma Pavāre, Mišonnē lomā – Rinalds Kandalincevs vai Jānis Apeinis.
Operas "Adriāna Lekuvrēra" autoru sajūsmināja gleznainie vēstures notikumi stāstā par mīlestību, greizsirdību un tās sekām. Pateicoties meistarīgajai un izsmalcinātajai mūzikai, šo itāļu operu regulāri iestudē uz nozīmīgām pasaules teātru skatuvēm. Radošās komandas interpretācijā savīsies operā atainotais laikmets - 18. gadsimta sākums, operas tapšanas laiks - 19./20. gadsimta mija - un mūsdienas, kad top šis uzvedums. Būtiska nozīme iestudējumā būs teātrim kā īpašai kopienai, kas cauri laikiem apvieno visus tajā iesaistītos, strādājot vienota mērķa vārdā.
Operas galvenās varones prototips ir "Comédie-Française" zvaigzne Adrienna Lekuvrēra (1692-1730), kura slavu ieguva ar savu vienkāršību un patiesīgumu, atsakoties no savam laikam raksturīgās patētiski deklamējošās aktierspēles. Kaislīgs mīlas romāns saistīja aktrisi ar Kurzemes hercoga godu iekārojošo Saksijas Moricu, kuru savukārt bija iemīlējusi Bujonas hercogiene. Mīlas trijstūris ir kļuvis par Ežēna Skriba un Ernesta Leguvē lugas un Frančesko Čilea operas iedvesmas avotu.
Frančesko Čilea opera "Adriāna Lekuvrēra" pirmo reizi izrādīta 1902. gadā Milānā. Latvijas Nacionālajā operā šis būs trešais šī darba iestudējums.
""Adriāna Lekuvrēra" ir pazīstamākā Frančesko Čilea opera, kas sakņojas Itālijā 19. gadsimta beigās dominējošajās verisma tradīcijās; operu veido skaistas, plaša diapazona melodijas ārijās, patiesas un sakāpinātas emocijas duetos, rečitējoši un dramaturģiju virzoši dialogi, ko papildina spilgti, asprātīgi un brīžiem komiski tēli. Komponists mūzikā ievijis arī teātra sabiedrībā valdošo hierarhiju, attiecības un intrigas, uz kuru fona atklājas galvenās varones apburošā personība, aktrises talants un jūtas," saka jauniestudējuma muzikālais vadītājs Mārtiņš Ozoliņš.
"Ar šo stāstu es gribētu dot iespēju ikvienam skatītājam tikt aizkustinātam. Mūzika ir ļoti iedarbīga, tā rada īsti dramatisku efektu labā nozīmē. Šī opera ir stāsts par jaunu aktrisi, kura ir iemīlējusies Mauricio. Diemžēl šo Saksijas grāfu bez mīlestības plosa arī ambīcijas, kuru dēļ viņš ir spiests kontaktēties ar toksiskiem cilvēkiem. Operas varone Adriāna ir šīs spēles upuris," stāsta režisors Vensāns Busārs.
Viņš izrādi raksturo kā drīzāk romantisku drāmu, ne patiesu stāstu par vēsturisko personu Adriennu, kuras dzīve nebūt nav bijusi tik aizraujoša. "Man patīk, ka īstais aktrises tēls sāk kļūt par tādu kā mītu. Dzīvē Adrienna bija diezgan noslēpumaina, pat viņas nāve bija tik neskaidra, ka tā ir pavērusi durvis dažādām interpretācijām. Par Adriennu Lekuvrēru es varētu runāt stundām, jūtu īpašu saikni ar šo personu. Man simpatizē veids, kā viņa pastāvēja intrigu, melu, indes un toksiskuma pilnajā vidē. Viņa vienmēr bija vienkārša un patiesa, runāja sirds valodā. Viņā apvienojies naivums un ļoti spēcīga personība. Tas dod cerību," uzsver režisors.
Vensāna Busāra režisora gaitas sākās "Comédie-Française" trupā, kuras spožākā zvaigzne savulaik bija Adrienna Lekuvrēra. Šī režisora un viņa radošās komandas veikumu mūsu skatītāji un kritiķi augstu novērtējuši Frānsisa Pulenka operas "Karmelīšu dialogi" interpretācijā.
Kā ierasts, gaidāma arī "Saruna pirms pirmizrādes". Tā notiks Latvijas Nacionālās operasJaunajā zālē 5. jūnijā pulksten 18.30. Programmā – operas vēsturnieka Mikus Čežes audiovizuālā lekcija "Iekarotā Lekuvrēra un iekārotā Kurzeme", Lienes Jakovļevas saruna ar režisoru Vensānu Busāru un iestudējuma solistiem, kā arī muzikāli priekšnesumi.