VII Vēsturisko ērģeļu svētku vasaras programma jau jūnijā pieskandināja Latvijas dievnamus un pulcēja aizrautīgus interesentus. Koncerti Rīgas, Valmieras un Ugāles baznīcās aizritēja, klausoties burvīgu mūziku izcilu izpildītāju sniegumā.
Jūlijā ērģeļu svētki "Latvija – ērģeļu zeme" aicina uz Bauskas novada tālo, mazāk zināmo Budbergas Svētā Pāvila luterāņu baznīcu. 16. jūlijā pulksten 16. koncertā "Klusā lūgsna" kopā ar ērģelnieci Ilonu Birģeli, soprānu Aneti Viļumu, čellisti Initu Malnaču apmeklētāji varēs izbaudīt Augusta Martina 1872. gadā būvēto ērģeļu skanējumu. Koncerta programmā J.S. Bahs, F. Mendelszons, F. Šūberts, J. Kalniņš, R. Jermaks, R. Dubra. Šī gada jubilārs komponists Ingmars Zemzars skaņdarbu "Klusā lūgsna", kura nosaukums ir likts kā koncerta vadmotīvs, speciāli šim ansamblim ir izveidojis versiju ērģelēm, soprānam un čellam.
Piltenes evaņģēliski luteriskā baznīca
21. jūlijā pulksten 19 VII Vēsturiskie ērģeļu svētki "Latvija – ērģeļu zeme" aicina uz Kurzemi, Ventspils novadu, lai iepazītu unikālās Piltenes evaņģēliski luteriskās baznīcas ērģeles, kas ir viens no visievērojamākiem instrumentiem Latvijas ērģeļu ainavā. Dokumentāli apstiprināts Piltenes ērģeļu būvētājs līdz šim nav zināms un arī par būves gadu domas dalās.
Ērģeļbūvētājs Jānis Kalniņš stāsta: "Ērģeles pieņemts datēt ar 1722. gadu. Šis gadskaitlis ir ieskrāpēts ērģeļu korpusā sānos. Tomēr tas ir kļūdains pieņēmums, jo baznīcas iesvētīšanas svinību aprakstā pieminēts, ka tur jau ir ērģeles, kas atvestas no Kuldīgas kā landrāta Vilhelma Aleksandra fon Heikinga (Heyking, 1649-1714) dāvinājums, to apstiprina arī dzimtas ģerbonis prospektā zem centrālā torņa".
Īpašs retums ir oriģināli saglabājušies reģistru nosaukumi un oriģinālās pulpetes vējlādēs. Ērģelēm nepieciešama padziļināta izpēte un visaptveroša restaurācija, taču jau šā brīža skanējums ļauj nojaust to unikālo potenciālu, ko sevī glabā Piltenes instruments. Piltenes luterāņu draudze par vienu no saviem uzdevumiem uzskata 300 gadus seno ērģeļu rekonstrukciju. Šobrīd ērģelēm daļa reģistru nedarbojas un instrumentu arī nedrīkst skaņot, jo stabules ir trauslas un ar skaņošanu var nodarīt vēl lielākus bojājumus. Koncertā "Debesu harmonijas" Piltenes evaņģēliski luteriskā dievnamā tiks vākti ziedojumi Piltenes ērģeļu atjaunošanai.
Ziedojuma konts:
LATVIJAS EVAŅĢĒLISKI LUTERISKĀS BAZNĪCAS PILTENES DRAUDZE Reģ. Nr. 90000481381 Lielā iela 2a, Piltene, Ventspils novads LV-3620 Banka: AS "Swedbank" Konta Nr. LV03HABA000140J048271
Piltenes baznīcā Anglijas, Spānijas, Itālijas, Nīderlandes un Vācijas skaņdarbus, kuru autori ir nezināmi, atskaņos ērģelniece Ilona Birģele. Koncertu papildinās ar senajiem dziedājumiem senās mūzikas vokālais ansamblis "Schola Cantorum Vox lubilantis" un ansambļa vadītāja Laine Tabora.
Rojas evanģēliski luteriskā baznīca
23. jūlijā pulksten 18 Rojas luterāņu baznīcā klausītājus sagaidīs unikāls skaņu salikums – ērģeles (Guna Kise) ar akordeonu (Aldis Kise). Koncerts "Spēkavots" iecerēts kā meditācija. Uz ekrāna dievnamā apmeklētāji varēs vērot ērģeļu spēli. Rojas ērģeles varētu datēt ar 1883. vai 1884. gadu un tās ir būvējis latviešu meistars Mārtiņš Krēsliņš.
Slokas evanģēliski luteriskā baznīca
29. jūnijā pulksten 18 Slokas luterāņu baznīcā uzstāsies divi izcili mākslinieki - ērģelnieks Aigars Reinis un čellists Ēriks Kiršfelds koncertā "Romantisma gaismā" atskaņos dažādu komponistu, tostarp latviešu, kā arī jubilāra Makša Rēgera mūziku.
Slokas evaņģēliski luteriskā baznīca lepojas ar unikālām 1911. gadā būvētām Valkera firmas vēsturiskām ērģelēm (E. F. Walcker&Co). Savukārt baznīcas pamatakmens likts 1851. gada oktobrī, iesvētīta trīs gadus vēlāk, un ir vecākais dievnams Jūrmalā. 1911. gada 16.oktobrī pie Slokas baznīcas ērģelēm sēdēja ievērojamais latviešu komponists un ērģelnieks Alfrēds Kalniņš, lai spēlētu tikko uzbūvētā instrumenta iesvētīšanas koncertu.
Slokas dievnama ērģeles reģistru skaita ziņā ir līdzvērtīgas Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīcas ērģelēm, un ir lielākās trīsmanuālu ērģeles Rīgas novadā. Vēl lielāki Valkera instrumenti ir tikai Rīgas Doma katedrālē, Universitātes Lielajā aulā un Liepājas Svētās Annas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā. Slokas baznīcas ērģeles ir unikālas, jo ir vienīgās skanošās Baltijā, kurām trešais manuālis darbojas kā tālskanis – tā vējlāde novietota baznīcas bēniņos izbūvētā kanālā, bet skaņa caur īpaši izveidotu atveri izplūst tieši virs altāra. Šis instruments un baznīcas telpa ir ideāli piemēroti gan vērienīgu ērģeļskaņdarbu atskaņošanai, gan kamermūzikai.
Vēsturisko ērģeļu svētkos "Latvija – ērģeļu zeme" interesentiem ir iespēja apceļot Latvijas novadus, klausoties un salīdzinot vēsturisko instrumentu skanējumu, kā arī apzinot valsts kultūrvēsturisko lepnumu. Projektā "Latvija – ērģeļu zeme" ietvertās ērģeles ir izvēlētas apzināti, rūpīgi izvērtējot to unikalitāti un nozīmīgumu Latvijas Valsts kultūrvēsturiskajā aspektā. Organizatori ir izvēlējušies Latvijas lielākos, izcilākos, vērtīgākos, skanīgākos, tembrāli krāšņākos un vēsturiski nozīmīgos instrumentus. Katras ērģeles ir īpašas, katrām ir sava vēsture un stāsts, kuru pirms koncertiem ievadlekcijā izstāstīs ērģelnieki vai ērģeļmeistri.
Ieeja koncertos bez maksas, par ziedojumiem dievnamiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!