Jāzeps Vītols dzimis 1863. gada 26. jūlijā Ģīmes dzirnavās, Valmierā. Beidzis Jelgavas reālskolu, privāti mācoties vijoli, klavieres, ērģeles un mūzikas teoriju. 1880. gadā tika uzņemts Sanktpēterburgas konservatorijā alta (viola) klasē, bet vēlāk pārgājis uz speciālās kompozīcijas klasi. Studiju laikā sarakstījis pirmos skaņdarbus, bijis arī latviešu studentu korporācijas "Fraternitas Lataviensis" biedrs. 1886. gadā Jāzeps Vītols absolvēja Sanktpēterburgas konservatoriju ar mazo zelta medaļu un kļuva par konservatorijas pedagogu.
Kopā ar savu tuvāko draugu Jurjānu Andreju piedalījās folkloras vākšanas darbā un sacerēja balādi "Beverīnas dziedonis". Strādājis par recenzentu Sanktpēterburgas vācu avīzē "St. Petersburger Zeitung", bijis Sanktpēterburgas latviešu kora vadītājs, kā arī mūzikas kritiķis. Piedalījās latviešu dziesmu svētku organizēšanā un, sākot ar III Vispārīgiem latviešu Dziedāšanas svētkiem (1888), bija to virsdiriģents.
1919. gadā Jāzeps Vītols kļuva par jaundibinātās Latvijas Konservatorijas pirmo rektoru. 1922. gadā par īpašiem nopelniem Latvijas valsts Vītolam piešķīrusi daļu no bijušās Gaujienas muižas centra.
Jāzeps Vītols bija viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
