Sestdien, 29. jūlijā koncertzālē "Cēsis" izskanējis Riharda Vāgnera tetraloģijas "Nībelunga gredzens" trešās operas "Zīgfrīds" koncertatskaņojums, kas bija vērienīgākais šī gada Cēsu Mākslas festivāla mūzikas programmas notikums, "Delfi" informē koncertzāles "Cēsis" pārstāve Egija Saļņikova.
Operas atskaņojuma tapšanā bija iestāstīta plaša starptautiskā komanda, pateicoties kurai klausītāji varēja baudīt īpašu muzikālo notikumu.
Cēsis pulcēja pasaulē atzītākos Vāgnera repertuāra solistus – Mihaelu Veiniusu un Annu Larsoni no Zviedrijas, Andreasu Konrādu un Oliveru Cvargu no Vācijas, Timo Rīhonenu no Somijas, Vidu Miknevičūti no Lietuvas un mūsu pašu Armandu Siliņu un Kristīni Gailīti. Vērienīgā opusa atskaņojumā piedalījās Latvijas Nacionālais simfoniskais tā mākslinieciskā vadītāja, aizrautīgā somu diriģenta Tarmo Peltokoski vadībā, kurš operu “Zīgfrīds” iestudēja pirmo reizi un to gaidīja ar īpašu nepacietību.
Koncertatskaņojuma skatuviskais ietērps bija uzticēts radošajam tandēmam – scenogrāfam Oļegam Golovko un videomāksliniekam Aleksandram Lobanovam. Gaismu mākslinieks – Jevgēņijs Gansburgs.
Riharda Vāgnera opera “Zīgfrīds” ir pasaka par puisi, kurš uzvar pūķi un iepazīst mīlestības spēku. Zīgfrīds nepazīst baiļu un alkst piedzīvojumu, viņš nenojauš, ka turpinās cīņa par nībelunga gredzenu un tuvojas dievu mijkrēslis, acu nepamirkšķinot, viņš šķērso uguns burvju loku, ar skūpstu pamodina Votāna iemidzināto Brinhildi un beidzot sajūt bailes, jo ir sastapies ar līdz šim nesajustām mīlestības alkām. Operu vainago nemirstību zaudējušās valkīras Brinhildes un varoņa vientieša Zīgfrīda gaviles par mirdzošo mīlu un smejošo nāvi.
.