Foto: Hokons Gulvogs. Marisa Jansona portrets
No 2023. gada 9. decembra līdz 2024. gada 2. februārim Latvijas Nacionālās bibliotēkas izstāžu zālē II būs skatāma diriģenta Marisa Jansona 80 gadu jubilejai veltīta izstāde "Virsotnes. Marisam Jansonam – 80", kurā būs skatāmas norvēģu mākslinieka Hokona Gulvoga (Håkon Gullvåg) gleznas. Savukārt Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris 8. decembra vakarā Lielajā ģildē godinās maestro ar īpašu viņam veltītu koncertu.

Marisam Jansonam veltītās izstādes atklāšana LNB būs 9. decembrī pulksten 14. Ieeja bez maksas.

Kā norāda izstādes veidotāji, pasaules mūzikas vēsture arvien glabās kādu Latvijas un Norvēģijas kopību – izcilais latviešu diriģents Mariss Jansons (1943–2019) Norvēģijas galvaspilsētā pavadīja divus gadu desmitus (1979–2002), kopā ar Oslo filharmonisko orķestri sasniedzot starptautiskas atzinības virsotnes. Šajā laikā pazīstamais norvēģu mākslinieks Hokons Gulvogs radīja Marisa Jansona portretu sēriju, kas kopā ar norvēģu literatūras klasikas ilustrācijām būs skatāmi Marisa Jansona 80. gadskārtai veltītajā izstādē.

Foto: Publicitātes foto. Gleznotājs Hokons Gulvogs

Izstādi papildinās fakti no izcilā latviešu diriģenta biogrāfijas un videoprojekcijas, akcentējot Marisa Jansona Oslo periodu. Hokons Gulvogs piedalīsies arī izstādes atklāšanā 9. decembrī.

Savukārt Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) 8. decembra vakarā Lielajā ģildē godinās Marisu Jansonu ar īpašu viņam veltītu koncertu. Tajā piedalīsies pasaulslavenais vijolnieks Gidons Krēmers, pie diriģenta pults – Andris Poga (šobrīd Stavangeras simfoniskā orķestra galvenais diriģents). Koncerta programmā izskanēs Sofijas Gubaiduļinas vijoļkoncerts "Offertorium" un Johannesa Brāmsa Otrā simfonija.

Šajā īpašajā notikumā kā orķestra vieskoncertmeistare aicināta Elīze Botnesa (Elise Båtnes, Oslo), kura sadarbojusies ar maestro Marisu Jansonu. Vairāki Hokona Gulvoga radītie Marisa Jansona portreti būs skatāmi arī Lielās ģildes Baltajā zālē.

Par godu Marisa Jansona jubilejai Latvijas Televīzija 9. decembrī demonstrēs Pītera Maniuras (Peter Maniuara) veidoto filmu "Mariss Jansons. A Tale of Four Orchestras".

Foto: Peter Meisel

"Marisa Jansona izcilais devums pasaules mūzikas kultūrai ir bijis pamats plašākam Marisa Jansona 80. gadskārtas projektam, kurā piedalās Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Norvēģijas Karalistes vēstniecība Rīgā, Latvijas Televīzija, Latvijas vēstniecība Oslo, Latvijas Nacionālā bibliotēka un to atbalsta atsevišķi Norvēģijas uzņēmumi Latvijā. Kopdarbs devis iespēju Maestro Marisa Jansona gadu noslēgt ar ieskatu viņa un gleznotāja Hokona Gulvoga sadarbībā un akcentēt Marisa Jansona diriģenta ģēnija atstāto mantojumu mūzikas vēsturē," pauž LNB padomnieks arhitektūras un kultūrpolitikas jautājumos Jānis Dripe.

Mariss Ivars Georgs Jansons (1943–2019) tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem diriģentiem pasaulē. Viņš dzimis Rīgā 1943. gadā diriģenta Arvīda Jansona un dziedātājas Iraīdas Jansones ģimenē. 1956. gadā visa ģimene pārcēlās uz Krieviju, kur pēc panākumiem Vissavienības konkursā Marisa Jansona tēvs Arvīds bija uzaicināts strādāt Ļeņingradas Filharmonijas simfoniskajā orķestrī.
Sanktpēterburgā Mariss Jansons studēja vijoļspēli, klavierspēli un diriģēšanu, papildinot zināšanas pie Hansa Svarovska un Herberta fon Karajana Vīnes Mūzikas augstskolā. Par liktenīgo karjeras pagriezienu kļuva uzvara Starptautiskajā Fon Karajana fonda konkursā Berlīnē, kas pavēra ceļu uz starptautisko karjeru.

Lai gan pirmo uzaicinājumu strādāt ar Fon Karajanu un "Berlīnes filharmoniķiem" Jansons saņēma jau uzreiz pēc konkursa, padomju varas iestādes šai sadarbībai lika šķēršļus, un jaunais diriģents devās tēva pēdās un ar panākumiem sāka darbu tagadējā Sanktpēterburgas filharmonijas orķestrī.
Kopš 1979. gada Mariss Jansons ir vadījis Oslo filharmonijas orķestri, no 1997. līdz 2004. gadam bija Pitsburgas simfoniskā orķestra vadītājs, bijis viesdiriģents Londonas filharmoniskajā orķestrī, no 2004. līdz 2015. vadījis Amsterdamas karalisko "Concertgebouw" orķestri, bet kopš 2003. gada vadīja Bavārijas radio simfonisko orķestri.

Foto: Peter Meisel

Mariss Jansons saņēmis vairākus prestižus apbalvojumus, tai skaitā "Grammy" balvu 2006. gadā kategorijā "Labākais orķestra sniegums" kopā ar Sergeju Aleksaškinu un Bavārijas radio simfonisko orķestri. 2017. gadā šajā pašā kategorijā Mariss Jansons un Bavārijas radio simfoniskais orķestris konkurēja ar vēl vienu latviešu diriģentu, Jansona skolnieku – Andri Nelsonu un viņa vadīto Bostonas simfonisko orķestri.

Pasaules mūzikas kritiķu aptaujā vietnē "Bachtrack" Mariss Jansons 2015. gadā ierindojās pasaules labāko diriģentu saraksta trešajā vietā, aiz Rikardo Šaijī un Saimona Retla.

Neilgi pirms 75. jubilejas, 2017. gada novembrī, Marisam Jansonam tika piešķirts viens no augstākajiem muzikālajiem apbalvojumiem pasaulē – Lielbritānijas Karaliskās filharmonijas biedrības zelta medaļa. Savukārt šā gada sākumā Zalcburgas Lieldienu festivāla laikā viņš saņēma Starptautisko Herberta fon Karajana balvu (Herbert von Karajan Preis).

Foto: LETA

Neskatoties uz spožo starptautisko karjeru, Mariss Jansons mēdza uzstāties arī Latvijā un ir stājies arī pie Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) diriģenta pults. Kā īpaši spilgts notikums minama Marisa Jansona uzstāšanas kopā ar Raimondu Paulu LNSO 90. jubilejas koncertā Rīgā 2016. gadā.

Mariss Jansons ir II šķiras Triju zvaigžņu ordeņa kavalieris un Latvijas Lielās mūzikas balvas mūža ieguldījuma laureāts.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!