Uz Lielās ģildes skatuves 8. decembrī Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) diriģenta Andra Pogas vadībā atzīmēja leģendārā latviešu maestro Marisa Jansona (1943-2019) 80. gadskārtu. Viņiem pievienojās izcilais vijolnieks Gidons Krēmers, ar kuru maestro savulaik ne vienu reizi vien dalījis skatuvi.
Orķestra vieskoncertmeistare šajā koncertā bija ilggadēja Oslo filharmonijas orķestra (kuru maestro vadīja 20 savas dzīves gadus) vijolniece un šobrīd tā koncertmeistare Elīze Botnesa (Elise Båtnes). Savā mūziķes karjerā viņa vairākkārt sadarbojusies ar Marisu Jansonu.
Koncertā izskanēja Sofijas Gubaiduļinas vijolkoncerts "Offertorium", kas savulaik veltīts Gidonam Krēmeram. Te komponiste iedvesmojusies no Johana Sebastiāna Baha un Antona Vēberna, radot multidimensionālu, simbolisku skaņu mākslas darbu. Tāpat orķestris atskaņoja Johannesa Brāmsa Otro simfoniju Remažorā.
Klausītājiem bija iespēja Gidona Krēmera sniegumu dzirdēt, spēlējot Nikola Amati 1641. gadā darināto instrumentu. No visiem pasaules vadošajiem vijolniekiem, iespējams, tieši Krēmers var lepoties ar visneparastāko karjeras ceļu. Pēdējo piecdesmit gadu garumā viņš ir izveidojis un saglabājis pasaules mēroga reputāciju kā viens no oriģinālākajiem un pārliecinošākajiem savas paaudzes māksliniekiem. Viņš ir uzstājies uz gandrīz visām nozīmīgajām pasaules koncertzāļu skatuvēm, muzicējis kopā ar pazīstamākajiem Eiropas un Ziemeļamerikas orķestriem un pēdējā pusgadsimta dižākajiem diriģentiem. 2015. gadā tika nominēts "Grammy" balvai, savukārt 2016. gadā saņēma nozīmīgo "Praemium Imperiale", ko mēdz dēvēt par Nobela prēmiju mūzikā.
Tāpat koncerta apmeklētājiem bija iespēja ieraudzīt daļu no norvēģu mākslinieka Hokona Gulvoga (Håkon Gullvåg) gleznotās maestro portretu izstādes "Virsotnes. Marisam Jansonam – 80". Jau vēstīts, ka no 9. decembra līdz 2024. gada 2. februārim tā skatāma Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) izstāžu zālē II, tāpat vairāki portreti izstādīti arī Lielās ģildes Baltajā zālē. Portretu sērija radīta laikā, kad maestro vadīja Oslo filharmonisko orķestri. Izstādi LNB papildinās videoprojekcijas un norvēģu literatūras klasikas ilustrācijas. Vienu no gleznām mākslinieks par piemiņu uzdāvināja arī LNSO.
Kā raksta Marisa Jansona (1943–2019) biogrāfe, Latvijas Radio 3 "Klasika" direktore Gunda Vaivode, maestro sirds piederēja Latvijai, bet vārds un devums visai pasaulei. Viņa ceļš uz izcilību sākās Rīgā, trīspadsmit gadu vecumā aizveda uz Ļeņingradu, tad mācībās uz Vīni, bet 1975. gadā Jansons kā viesdiriģents no Padomju Savienības ieradās Oslo.
1979. gadā viņš kļuva par Oslo filharmoniskā orķestra māksliniecisko vadītāju, inaugurācijas koncertā viņu piesakot kā "vienu no pasaules jaunajiem, talantīgajiem un apņēmīgajiem". Norvēģijas galvaspilsētā viņš palika līdz pat 2000. gadam. Marisa Jansona saikne ar Latviju gadu gaitā kļuva arvien spēcīgāka. Viņš uz Rīgu atveda ne vien savus Amsterdamas "Concertgebouw" un Bavārijas Radio simfoniskos orķestrus, bet sadarbojās ar izcilajiem latviešu mūziķiem — Gidonu Krēmeru, Andri Nelsonu, Elīnu Garanču, Raimondu Paulu, Ivetu Apkalnu, Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un Valsts Akadēmisko kori "Latvija".
"Pateikšu atklāti: es jūtu sevi kā latvieti un visur to uzsveru. Mēs tomēr visi esam savienoti ar savu dzimteni, un, jo vecāks palieku, jo vairāk manas jūtas saistās ar Latviju," tā savulaik teicis Mariss Jansons.