Pirmdiena, 12. februāris, atnesa sēru ziņu, ka mūžībā devies Latvijas rokmūzikas gara un brīvdomības iemiesojums, komponists un grupas "Pērkons" dibinātājs Juris Kulakovs. Latvijas mūziķu saimei Kulakova klātbūtne ir atstājusi neizdzēšamu nospiedumu, viņu kā būtisku personību savā izaugsmē piemin gan viņa laikabiedri, gan jaunāku paaudžu mākslinieki, gan akadēmiskās mūzikas pārstāvji, gan arī popzvaigznes un rokmūziķi.
Jurim Kulakovam (1958-2024) veltīts pagodināšanas brīdis un svētā mise notiks sestdien, 17. februārī, no pulksten 9 līdz 11.30 Sv.Magdalēnas baznīcā, Vecrīgā, sociālajā medijā "Facebook" informē komponista meita, vijolniece Justīne Kulakova-Sypniewski.
Viņa "Facebook" publicējusi arī sirsnīgu piemiņas veltījumu: "Komponists, multiinstrumentālists, leģenda. Sirds cilvēks, neordinārs cilvēks, radošs cilvēks, stila cilvēks, ģimenes cilvēks, dabas cilvēks, Dieva cilvēks, cilvēku cilvēks, Latvijas cilvēks. Spītnieks, filozofs, intelektuālis, teicamnieks, vienpatnis, gurmāns, šarmāns, bezgalības tvērējs. Mans mīļais tētis, mūsu mīļais Opapā.."
"Ir sāpīgi apjaust, ka mēs vairs nevarēsim tikties, sazvanīties pa "stulbo watsapu", pļāpāt un smieties, barties un spriest.. bet es zinu, ka Tu mūs uzpasēsi no debesīm, mūžīgās Gaismas apspīdēts vēl spožāk. Mans mierinājums ir tas, ka pēdējie vārdi, ko pirms pāris dienām viens otram teicām ierastā tēva-meitas sarunā ir "es tevi mīlu". Mūsu mierinājums ir tas, ka, caur Tavu mūziku, Tavs gars dzīvos vienmēr. Tu savai tautai esi devis neaizvietojamu mantojumu, mēs turpināsim to lolot un celt. Mēs Tevi mīlam mūžīgi," raksta Justīne Kulakova.
"Ir labi latviešu mūziķi, ir populāri mūziķi, ir talantīgi mūziķi un ir Juris Kulakovs," tā par mūžībā aizgājušo grupas "Pērkons" dibinātāju un līderi platformā "X" ierakstījis izdevējs un mūziķis Guntars Račs. "Neatkārtojams tīrradnis, kura uzskatu neatkarība, rīcība un muzikālais pienesums ietekmējis paaudzes. Pateicos liktenim par iespēju pazīt un sadarboties."
Dziedātāja Maija Lūsēna sociālajā "Facebook" publicējusi kopīgu foto un raksta: "Cik labi, ka vēl nesen paguvām viens otru apkampt...". Juris Kulakovs atnācis uz grupas "Zodiaks" koncertu, kas VEF Kultūras pilī notika 2023. gada oktobrī. "...mēs vienmēr runājām par mūsu bērniem, par Jura meitu, un manu dēlu...vienmēr viņam teicu: "Tev vajag uzrakstīt kaut ko skaistu Justīnei un viņas vijolei"," atminas Maija Lūsēna.
Lakonisku un personisku veltījumu "Facebook" ierakstījis komponists Zigmars Liepiņš: "Nav mums kopīgu fotogrāfiju, kopīgu ierakstu, kopīgu video, Juri, tik dažas kopīgas atmiņas. Un tas sirsnīgums, kad pēdējo reizi tikāmies… Miers Taviem sintezatoriem un gaišu ceļu Tev."
Gan savos privātajos, gan arī grupas "Instrumenti" sociālo mediju kontos Kulakovam pateicību un cieņu pauž mūziķi Reinis Sējāns un Jānis Šipkēvics jeb Shipsea. Reinis Sējāns, kura tēvs Leons Sējāns ir ilggadējs grupu "Menuets" un "Pērkons" ģitārists, Juri Kulakovu sauc par savu mūzikas krusttēvu.
"Vienmēr būšu pateicīgs liktenim un Pērkona dieviem par to laimi jau kopš agras bērnības būt blakus tik lielam Cilvēkam un ģeniālas mūzikas radītājam. Misters Rokenrols aiziet, bet īsta mūzika paliek," raksta Reinis Sējāns.
"Jurim Kulakovam piemita ģēnija dzirksts. Viņa mūzika paliek. Lai dārd tagad mūžīgi. Un sapumpuro zaļi," aizgājēju piemin Jānis Šipkēvics.
Ar atmiņu stāstu dalījies grupas "Rīgas modes" līderis Kalvis Bormanis, kurš "Instagram" raksta, ka Juris Kulakovs un "Pērkons" viņam un grupasbiedriem bijuši mentora lomā.
"No viņa nopirkām savu pirmo sintezatoru - sarunājām pa 200 latiem, bet tā kā finansiālā situācija nebija spīdoša, Juris vēlīgi atļāva samaksāt pa daļām," atceras grupa "Rīgas modes" līderis. Viņš arī atgādina, ka viena no viņa grupas pirmajām izdotajām dziesmām ir tieši Kulakova dziesmas "Kamēr es mīlēju tevi" kaverversija, savukārt pats komponists redzams viņu pirmajā mūzikas video spēlējam šahu. Tāpat "Rīgas modes" vairākkārt muzicējušas "Kulakova nakts" pasākumos.
"Mūsu ģimenēs "Pērkona" mūzika vienmēr ir bijis kaut kas īpašs, varētu pat teikt - svēts. Daļa no mūsu vecākiem bija tajā leģendām apvītajā Ogres estrādes koncertā un daudzus gadus vēlāk apstākļi sakrita tā, ka mēs uzstājāmies kopā ar Juri uz tās pašas skatuves. Varam iedomāties, cik tā viņiem bija sirreāla sajūta - redzēt savus bērnus kopā ar grupu, kas viņiem tik daudz nozīmējusi un joprojām nozīmē. Esmu šur tur bijis, bet sajūtu ziņā tikai retais koncerts ir pietuvojies tam vakaram," raksta Bormanis.
Savs atmiņu stāsts ir arī grupas "Židrūns" līderim Klāvam Kalnačam. Grupai kopā ar Kulakovu bijusi paredzēta kopīga uzstāšanās festivālā "Bildes": "Tas bija pirms kādiem padsmit gadiem. Viņš atsaucās, atnāca uz mēģinājumu Ādmiņu ielas mēģu zālē, Rīgā. Kulakovam bija līdzi akordeona soma. Tajā - akordeons un mazais šampis. Viņš pret mums, jauniešiem, izturējās it kā būtu saticis sen neredzētus klasesbiedrus. Visi mazliet neveikli smaidījām, bet, kad sākām spēlēt, mums bija ko turēt līdzi viņa enerģijai un muzikalitātei."
Kopīgā uzstāšanās tradicionālajā "Bilžu" koncertā, kurā kopā muzicē gan jaunie, gan pieredzējušie mūziķi, tomēr nav notikusi un "Židrūns" nospēlējis viens pats. Pēcāk komponists atvainojies par neierašanos, bet grupa nav vairs atbildējusi.
"Tagad smieklīga tā neatbildēšana, bet toreiz bija ļoti žēl neparādīt klausītājiem to, cik ļoti labi mums kopā skanēja. Un pašlepnumā arī iekosts," raksta Kalnačs.
"Man personīgi Kulakova "Pērkons" bijis klausīšanās prieks un iedvesmas avots sevišķi vecumā līdz agrajiem padsmit. Visu mūžu līdz šim - etalons, cik labi, gudri un rotaļīgi var skanēt rokmūzika latviešu valodā. Cik daudzveidīgi var veidot dziesmu kompozīcijas. Un galvenais - cik daudz dziesma iegūst, ja tai ir grupas attieksmei atbilstošs, vērtīgs teksts.
Šīs Pērkona daiļrades īpašības kalpoja kā sākotnējais atsauces punkts, arguments ka, rakstot mūziku, nav sevi jāierobežo vai jācenzē. Ka atradīsies klausītāji, kuri novērtēs godīgi padarītu darbu, ko vadījusi brīva doma. Jādara tā, lai veikums būtu ilgam laikam, vienlaikus neaizmirstot pasmaidīt par sevi, grupu un mūsu radošajiem centieniem. Kulakova veikums ir vienlīdz paliekošs satura, izpildījuma un attieksmes ziņā," pauž "Židrūna" mūziķis.
"Šis diemžēl ir kārtējais apliecinājums, ka mums katram uz šīs zemes atvēlētais laiks ir ierobežots un mēs nezinām, cik ilgs tas ir. Norijot kamolu, nevilšus atkal piezogas jautājums: kāda jēga? Lai Juris un viņa paveiktais ir par atbildi uz šo jautājumu, kā arī mums, rokmūziķiem, skaidrs atgādinājums, ka mēs un tikai mēs paši esam atbildīgi par to, kas, kā un kāpēc ar mums notiek un kas ir tā vide, kādā dzīvojam. Tāpat raudzīsim, lai mūsu darbi iet pa priekšu vārdiem un lai tie turpina būvēt to rokmūzikas pili, ar kuru mūžam lepoties," raksta Edgars Rakovskis no grupas "Relicseed".
Savu atvadu sveicienu "Facebook" uzrakstījis arī mūziķis un literatūrzinātnieks Jānis Ozoliņš: "Man ļoti svarīga saruna ar Juri Kulakovu notika 2006. gadā, kad mūzikas festivālā "Bildes". Grupa "Sigma" uzstājās kopā ar dziedātāju Agnesi. Tiklīdz nokāpām no skatuves, Kulakovs paķēra mani aiz rokas, un pauda savas sajūtas par dzirdēto. Tā bija īsa un sirsnīga saruna par dziesmām, par komponēšanu, un to, ka triolēs ir spēks un lai neņemu galvā pārējos grupas biedrus, kuriem tas tobrīd šķita par daudz. Un tad jau bijām aizskatuvē, kur Ieva Akuratere ar nopietnu seju visiem pauda: "Juris nedrīkst dziedāt. To vienkārši nedrīkst pieļaut!" Vēlāk satikāmies vai ik gadu "Prozas brokastīs", kur Kulakova atskaņotā "Gloria" lasījumu finālā bija neatņemama pasākuma tradīcija, taču tieši šī īsā saruna man ir bijusi ļoti svarīga un dārga, iedrošinot meklēt savu ceļu mūzikā."
Izvērstu atmiņu stāstu "Facebook" publicējis arī komponists Andris Dzenītis. "Protams, ka Kulakovs bija arī mana bērnība, nepieradinātība, mans Latvijas neatkarības aizsākums, un viena no skaistākajām jebkad bērnībā dzirdētajām balādēm. Tāpēc biju tik pārsteigts, ka pirmo reizi personīgi iepazīstoties, sajutu viņa vienkāršību, pieejamību, un labo informētību, cieņu pret to, kas notiek atšķirīgā mūzikā, kāda viņam pašam aktuāla," raksta Dzenītis.
"Laikā, kad kopā bijām Komponistu Savienības padomē, lai arī sapulces pēc viņa laika varbūt bija trijos naktī, Jurim vienmēr bija konstruktīvi ieteikumi un padomi. Juris bija arī bohēmas paraugs - tam, cik tālu ir jautri un interesanti, un cik tālu nevajadzētu iet. Droši vien, katram gribētos, lai par viņu vairāk atcerētos kopīgos jautrības un optimisma brīžus, ne kaut kaut ko dramatisku ar garo "nu jā…". Dzenītis atceras arī, kā reiz devies intervēt Kulakovu, tomēr palicis aiz kāpņtelpas durvīm un nav varējis mākslinieku sazvanīt. Beigu beigās, kad ticis kāpņutelpā, nav zinājis vajadzīgā dzīvokļa numuru, taču nekļūdīgi to atradis pēc dziesmas "Balāde par gulbi" dārdoņas.
"Ilgstoši klauvējot, durvis plaši atsprāga, un, kā vienmēr, šiki ģērbies Kulakovs aicināja mani iekšā savā radošajā alā, kuru saudzīgi varētu raksturot, kā pilnīgu pretstatu skandināviskam minimālismam. Tālāk jau pati intervija, vīns, cigaretes, arvien īsākas atbildes uz maniem jautājumiem, sintezatoru, pagultē esošu mikrofonu demonstrācija, bet jau tuvojoties vakaram, abi kopā devāmies uz jaunās latviešu mūzikas koncertu Jaunajā Rīgas teātrī, kuri tolaik regulāri tika rīkoti pirmdienu vakaros," atceras komponists.
"Tas man Jura Kulakova personībā likās ļoti svarīgi - lai vai kā, vai cik liela aizņemtība - viņam bija patiešām dzīva interese par visu savu kolēģu darāmo un paveikto, ne tikai būšana savā personības burbulī. Dziļa cieņa pret mūziku, savs veids, kā mīlēt dzīvi, gaišums. Lai eņģeļi štepselē sintezatorus, un pērkons dārd brīžos, kad mums ir svarīgi atcerēties par savējiem. Arī par Juri," raksta Dzenītis.
Jau vēstīts, ka komponists, rokmūziķis, grupas "Pērkons" dibinātājs un līderis Juris Kulakovs mūžībā devās 12. februārī 65 gadu vecumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
