Mediji un muzikanti. Edgars Šubrovskis par latviešu mūzikas kvotu sabiedriskajos medijos  (2)

Grupas "Juuk" vēstule – iniciatīva par sadarbības uzlabošanu sabiedriskajiem medijiem.

Vai kvotas nozīmēs arī daudzveidību? Vai pavērs ceļu roka, alternatīvajai, džeza, instrumentālajai, folka un no meinstrīma atšķirīgai popmūzikai – lielākam mūziķu pulkam? Vai tā būs iespēja radio izskanēt "Zelta mikrofona" nominantiem, no kuriem daļu klausītāji radioviļņos nedzird teju nekad? Vai kvotas vienkārši nozīmēs vairāk skanējumu un naudas tai pašai vecajai, labajai popa spicei? Jo kā lai privāto radiostaciju cilvēki uzzina par latviešu mūziku, ko neatskaņo arī Latvijas sabiedriskais medijs?

Te būtu vietā parunāt pat par to, kā ir šobrīd – kādas ir dažādas latviešu mūzikas iespējas trāpīt sabiedriskā radio viļņos un citos sabiedriskajos medijos.

Piemērs no pieredzes, lai nav tukša runa. 2022. gadā aizsūtījām uz padsmit sabiedriskā radio e-pastiem dziesmu "Dzejnieks".

Kā ierasts, vairumu e-pastu Latvijas Radio serveris atmeta atpakaļ tehnisku problēmu dēļ. Lielākā daļa adresātu tos ignorēja. Tiem, kuri neignorēja, spēlēja un atbildēja – paldies un, lūdzu, neuztveriet tālāk teikto personīgi!

"Radio NABA" vienīgais dziesmu ielika rotācijā; šīs radiostacijas 2022. gada topā tā
ieņēma pirmo vietu starp latviešu mūziķu skaņdarbiem. Albums "Muļķa stabule", kurā ir dziesma, tika nominēts dažādos topos un saņēma augstu kritikas novērtējumu. Respektīvi, te nerunājam par marginālu, ekstrēma žanra, slikti izpildītu vai nekvalitatīvi ierakstītu mūziku.

Liktos – par ko cepiens interneta, "Spotify" un "Youtube" laikmetā? Un tomēr – Latvijas Radio programmas nedēļā klausās ap 775 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju*. Daudzi savu jauno mūziku un izpildītājus joprojām atklāj radio un TV, nevis internetā.

Starp šiem cilvēkiem ir pasākumu rīkotāji, kultūras iestāžu darbinieki. Kā mēs to zinām? Viņi mums to pasaka, kad aicina koncertēt: "Hei, bija raidījums LR2, man jūs TĀ iepatikāties!" Un mēs esam bijuši tikai vienā (!) LR2 raidījumā – Roberta Buivida "Neformātā". Radio attieksme tiešā veidā ietekmē iespējas tikt pie koncertiem.

Ar šādu problēmu sekām saskaras simtiem mūziķu jau daudzus gadus. Mums šķiet, ka saziņai starp sabiedrisko mediju un mūziķiem vajadzētu būt kvalitatīvākai.

Pirmkārt, nav garantijas, ka kāds saņems e-pastu.

Latvijas Radio e-pastu sistēma ir īpaši uzkonstruēts monstrs, kurš regulāri atmet atpakaļ e-pastus ar "mailer dēmonu". Runājot par tehnoloģijām, te fragments no LR stratēģijas:

Halo, mēs runājam par nestrādājošu e-pastu!

Otrkārt, nav skaidrs, vai kāds šo dziesmu noklausīsies un izvērtēs.

Vēstules iekrīt kā akā, atbildes neseko.

Atkal fragments no LR stratēģijas:

"Latvijas Radio" kā sabiedriskā elektronisko plašsaziņas līdzekļa vispārējais stratēģiskais mērķis ir stiprināt Latvijas demokrātisko iekārtu, vārda brīvību un Latvijas iedzīvotāju sajūtu, ka viņi ir piederīgi Latvijai, kopt latviešu valodu un nacionālo kultūru.

Ignorēšana liek noprast, ka neesam piederīgi pat radio.

Treškārt, nav skaidri stila kritēriji.

Mēs nedomājam līst svešās baznīcās ar savu bībeli; pašsaprotami, ka radiostacijām ir stila robežas, taču jādefinē precīzāk, kādas tad ir "sarkanās līnijas". Lūk, apraksti no stratēģijas:

"Latvijas Radio 2" – latviešu populārās mūzikas programma ar tajā ietvertiem satura raidījumiem.

"Latvijas Radio 3 (Klasika)" – latviešu un pasaules klasiskās, džeza un tautas, kā arī citu žanru augstvērtīgas mūzikas aptvērums.

LR5 piedalās Latvijas radošās industrijas attīstībā un piedāvā konkurētspējīgu izklaides saturu latviešu valodā, uzrunājot to gados jaunāko sabiedrības daļu, kas klausās hip-hop, elektronisko, deju, EDM, drum and bass, indie, populāro, roka un citu žanru mūziku.

"Latvijas Radio 6" – atspoguļo kultūras, izglītības, urbānās vides un alternatīva dzīvesveida procesus un norises kvalitatīvā, dzīvā un dinamiskā veidā.

Spriežot pēc aprakstiem, "dream pop" stila dziesma latviešu valodā varētu skanēt visās minētajās stacijās. Taču rotācijā to ielika tikai "Naba", pa laikam nospēlēja "Klasika" un LR1. LR2, kas popmūziku spēlē gandrīz 24 stundas diennaktī, tā parādījās tikai vienā raidījumā. LR5, kā minējām, vēstules ignorēja.

Te vietā arī atgādināt par apraidi – "Naba" beidz skanēt, teju izbraucot no Rīgas – 2,9 % Latvijas teritorijas, LR5 skan ap 30 %, bet LR2 – 95 %. Tātad, šlāgeri un pops ir dzirdami visā Latvijā, bet, ja tavu dziesmu spēlē tikai "Naba", reģionos to nedzirdēs, lai cik laba tā būtu.

Ceturtkārt – savējo būšanas.

Kad vaicājām par problēmu radio pietuvinātiem cilvēkiem, saņēmām "kādi jūs naivi" skatienus – esot jādibina privāti kontakti ar dīdžejiem, raidījumu vadītājiem – visu nosakot attiecības.

Te mēs gribētu atgriezties pie Latvijas Radio kā pie valsts uzticamākā medija**, kuram ir misija, kura sakarā izskan tādi vārdi kā "latviešu mūzikas platforma".

Vai medijs ir atbildīgs un uzticams, ja jūs uzklausīs un sniegs atbildes vien tad, kad būsiet sadraudzējies ar vajadzīgo cilvēku? Kā būtu sastapties ar šādu attieksmi valsts iestādēs, VID, skolās vai policijā?

Bet, lai radio nebūtu vienīgais, kam tiek (jo vispār mēs mīlam un klausāmies LR stacijas), izdarīsim mazu atkāpi LTV virzienā.

Kāpēc gan grūti veidotos, dārgos videoklipus nevarētu rādīt īpašā raidījumā vai vismaz pauzēs starp pārraidēm? Galu galā, portālā "lsm.lv" Latvijas Televīzijai ir pat veseli trīs kanāli.

Taču realitāte ir tāda, ka vienīgais regulārais Latvijas oriģinālmūzikai veltītais raidījums LTV ir šlāgerpārraide "Latvijas Sirdsdziesma". Paldies Jānim Žildem, kurš jau pieminētajā "Kultūršokā" uzsvēra šo problēmu.

Teju vienīgais veids, kā parādīt dziesmu LTV, ir paviesoties kādā raidījumā – "Rīta Panorāma" (celies agrāk par gaiļiem un mēģini spēlējot neaizmigt), "Kultūrdeva" (celies normālā laikā un pajokojies ar Henrietu) un "Gudrs, vēl gudrāks" viktorīna skolēniem, kuras beigās Grēviņš iedod skatuvi mūziķiem. Uz visiem Latvijas pop, rok, indie, hip-hop, folk u.c. mūziķiem trīs raidījumi.

LTV, raidījumu veidotāji, scenāristi, dīdžeji un žurnālisti – jums ir brīva niša, iespēja, misija.

Mums nav jautājumu privātajiem radio – viņu misija ir pelnīt piķi, nevis spēlēt latviešu mūziku. Tā ir cita saruna likumdošanas līmenī. Tāpat kā jautājums par frekvenču sadalījumu.

Latvijas kultūras atbalsta misiju ir uzņēmies sabiedriskais medijs. Mēs sagaidām, ka tas to pildīs atbildīgi. Ir jāsakārto saziņa un jāveido solītā platforma.

Platforma nozīmē iespēju tikt uzklausītiem. Ja izdodas, tā ir iespēja tikt pie jaunām sadarbībām, koncertu piedāvājumiem, klausījumiem straumēšanas vietnēs (jā, saikne darbojas arī šādā virzienā!)

Attiecīgi tā ir iespēja radio un televīzijai joprojām konkurēt ar straumētājiem jaunas mūzikas atklāšanā, nevis tikai skriet pakaļ trendiem.

Tā ir iespēja mazināt spiedienu uz finansējuma avotiem, jo dod mūziķiem vairāk iespēju pelnīt pašiem. Vienkāršāk sakot, nedodiet mums naudu, dodiet medijus.

Ja radio pavērs ceļu daudzveidīgākai mūzikai, arī Latvijas muzikālā ainava kļūtu daudz interesantāka gan vietējam, gan ārzemju klausītājam.

adekvātas, kvalitatīvas saziņas iespējas;

skaidrus kritērijus mūzikas vērtēšanai, skaidru un caurspīdīgu mūzikas izvērtēšanas procesu ar atgriezenisko saiti;

vīziju un plānu visu LSM sadarbībai vietējās mūzikas popularizēšanai/platformai.

Šķiet, nav daudz prasīts. Esam pat sarunas uzsākšanai uzskicējuši vienkāršu saziņas plānu, kas tiešām ļautu uztvert sabiedrisko mediju kā latviešu mūzikas platformu. To pievienojām pilnajai vēstules versijai, ko, cerams, par spīti e-pasta problēmām, saņems arī radio vadība.

Šo rakstu un ieceri atbalsta arī citi Latvijas mūzikas nozarē esošie:

1. Edgars Šubrovskis
2. Oskars Jansons, mūziķis, tulkotājs, "Cockroach Prophets", "Juuk", "Manta"
3. Ēriks Saksons, LRMA Rock Radio programmu direktors
4. Duets Sandra
5. Aivars Hermanis, Pašnodarbināto mūziķu biedrība
6. Normunds Rutulis
7. Edgars Mākens
8. Emīls Dreiblats, grupa "Willow Farm"
9. Vents Feldmanis, kultūrtelpa "Vagonu Hall", mūzikas organizācija "Vārnu Laiks", mākslas centrs "NOASS", grupa "Pretplūsma"
10. Jānis Jansons, mūzikas organizācija kultūrtelpa "Vagonu Hall", mūzikas organizācija "Vārnu Laiks", mākslas centrs "NOASS", grupa "Apziņas Parazīti"
11. Evija Dambrovska, kultūrtelpa "Vagonu Hall", mūzikas organizācija "Vārnu Laiks", mākslas centrs "NOASS"
12. Guntis Cimiņš, koncertzāles "Latvija" mākslinieciskais vadītājs
13. Ričards Dauksts, JUUK, Podruga, Pretplūsma, Ingus Baušķenieks un Draugi, m3rTrA
14. Dace Otomere, kultūrtelpa "Vagonu Hall", mūzikas organizācija "Vārnu Laiks", radio NABA (Latvijas Radio 6) žurnāliste
15. Jānis Lūsēns
16. Džulianna Grečina, kultūrtelpa "Vagonu Hall", mūzikas organizācija "Vārnu Laiks", grupa "Alum Alu"
17. Ilze Grunte
18. Uldis Gedra, "Baložu Pilni Pagalmi", "Stūrī Zēvele"
19. Klāvs Lauls, "Baložu Pilni Pagalmi", "Stūrī Zēvele"
20. Māris Šverns, "Baložu Pilni Pagalmi"
21. Oskars Artūrs Upenieks, solomākslinieks
22. Jānis Bukums, grupa "JĀNIS BUKUMS", LRMA Rock Magazine, LRMA Rock Radio, biedrība "Latvijas Rokmūzikas Asociācija"
23. Uģis Higo Glāzītis, biedrība "Latvijas Rokmūzikas Asociācija", LRMA Rock Magazine, LRMA Rock Radio
24. Kaspars Rolšteins
25. Ainārs Majors, mūziķis, producents, grupa "ElektroFolk", "Shakima Trio", studija "AMFO music"
26. Aivars Lietaunieks un Nadīna Stirniniece, grupa "INSPO"
27. Elīna Ellere, LKA Tradicionālās dziedāšanas grupa "Saucējas", čigānfolkroka grupa "Alum Alu", latviešu un ebreju mūzikas projekts "Black Rooster Sings", folktronikas apvienība "Sun Horse", muzikālais projekts "Lūcija. Zemgus. Ērģeles."
28. Gatis Gaujenieks, skaņu ierakstu producents, grupa "Iļģi", "Akacis", "Laiksne"
29. Ēriks Kīns, ierakstu producents, grupas "Adam Zahl" dibinātājs un dalībnieks, "Edmunds Mednis un Ēriks Kīns" dalībnieks
30. Mārtiņš Burkevics, grupas "The Hobos" basģitārists
31. Marika Papēde, producente, grupas "Iļģi" menedžere
32. Grupa LĪVI & Ainars Virga
33. Arturs Nīmanis, komponists, dzejnieks, mūziķis, producents, izpildītājs. Pašnodarbināto Mūziķu Biedrības biedrs
34. Linards Kalniņš, DJ Krankenwagen
35. Toms Gaļinauskis, grupu "OGHRE", "DJ Krankenwagen" dalībnieks, projekta "Grupu saites" vadītājs
36. Edvards Broders, grupa "The Bad Tones", ierakstu studija "Red Room"
37. Inese Muižniece, dziesminieku koordinatore, festivālu rīkotāja, Austras biedrības valdes locekle
38. Keitija Bārbale
39. Mārtiņš Vilnītis, grupa "Nova Koma"
40. Egija Ziediņa-Popmane, grupa "Seira"
41. Alise Golovacka, grupa "Nova Koma", "Perestroika", "Orbitrons"
42. Jānis Ozoliņš, grupa "Sigma"
43. Kārlis Josts, grupa "Nesen", "Laika Suns", "The Sound Poets"
44. Andrejs Grimms, duets Līga Priede un Andrejs Grimms, "Oroboro", "Pastakaste" u.c.
45. Edgars Rakovskis, grupa "Relicseed", "The Factor", Pašnodaribnāto mūziķu biedrība
46. Valdis Skujiņš, Pašnodarbināto mūziķu biedrība
47. Klāvs Kalnačs, grupa "Židrūns", "Nielslens Lielsliens"
48. Inese Bērziņa, grupa "Coco'nuts", Ineses Bērziņas kvartets u.c.
49. Jānis Ruņģis
50. Jānis Žilde, grupa "Satellites.lv"
51. Alise Stefanoviča, grupa "Podruga"
52. Aleksandrs Aleksandrovs, grupa "Nikto"
53. Laima Grasmane, grupa "Aston Kais"
54. Vita Liepiņa, grupa "Aston Kais"
55. Staņislavs Kuļikovs, "DZ", "Martas Asinis", "Nikto"
56. Adrians Grīns, "DZ", "Les Attitudes Spectrales"
57. Rūta Starka, "Les Attitudes Spectrales"
58. Julien Stark, "Les Attitudes Spectrales"
59. Jēkabs Nīmanis
60. Jana Petkus, grupa "Nikto"
61. Daina Zalāne, KMC "Lauska"
62. Ilmārs Parols, grupa "Ambedo Act"
63. Reinis Jaunais, mūziķis, SIA RJ Music Management valdes priekšsēdētājs
64. Arvīds Saulītis, "oyaarss", "Stiga", "DEDZ/Jeruzalemes Dedzinātāji"
65. Orests Silabriedis, koncertzāles "Lielais Dzintars" mākslinieciskais vadītājs
66. Mārtiņš Ābols, duets "Čipsis un Dullais"
67. Ģirts Strumpmanis, duets "Čipsis un Dullais", grupa "Sonntags Legion"
68. Edgars Rubenis, ģitārists, grupa "Mona de Bo"
69. Gatis Krievāns, "Lietotas Mēbeles no Holandes", "Oghre", "Gaķis"
70. Agrita Damarovska, roka un metālmūzikas menedžmenta aģentūra "THP PRODUCTION" / alternatīvās mūzikas klubs "REPUBLIKA"
71. Roberts Dinters
72. DJ Dagnis (Dagnis Bricis)
73. Raimonds Lagimovs, grupa "Inokentijs Mārpls", "Amorālā psihoze"
74. Ieva Struka, Latvijas Nacionālā teātra direktora vietniece repertuāra un mākslinieciskās stratēģijas jautājumos
75. Didzis Upens, "Velns Viņu Zina", "Pyro Trees"

*Kantar TNS auditorijas dati par 2021. gadu
** https://ltv.lsm.lv/aktuali/petijums-sabiedrisko-mediju-saturs-sasniedz-82-latvijas-iedzivotaju.id275721
LR stratēģija: https://latvijasradio.lsm.lv/lv/par-mums/strategija/