Viņš vēlējās, lai tiesa pārtrauc Brauna grāmatas turpmāku izplatīšanu, kā arī aizliegtu drīzumā gaidāmās filmas demonstrēšanu, turklāt liktu Braunam samaksāt 150 miljonus ASV dolāru par Perdū radītajiem zaudējumiem.
Taču tiesnesis paziņoja, ka jebkāda līdzība starp šīm grāmatām ir balstīta uz “neaizsargājamām idejām”.
“Loģiski domājošs vidusmēra lasītājs nedomātu, ka “Da Vinči kods” ir pārlieku līdzīgs grāmatai “Daughter of God”,” saka tiesnesis Džordžs Danielss, kurš bija sīki izpētījis visas trīs lietā apskatītās grāmatas.
“Jebkuri nedaudz līdzīgi elementi ir vispārīgu ideju līmenī, kas nav aizsargājamas,” viņš paziņoja.
Perdū jau ir paziņojis, ka gatavojas iesniegt apelācijas sūdzību.
“Man nav nekādu šaubu, ka pēc apelācijas sūdzības iesniegšanas šis lēmums tiks mainīts, jo jau iepriekš ir bijušas autortiesību pārkāpumu lietas, kurās ir daudz mazāk pierādījumu, taču lēmums ir bijis par labu autoram,” viņš stāsta.
Perdū pēc vēstuļu saņemšanas no lasītājiem par līdzību starp viņa un Dena Brauna darbiem izveidoja īpašu mājas lapu, kas veltīta šai tēmai.
“Es jutos kā pēc varmācīga uzbrukuma, it kā kāds būtu ielauzies manā galvā,” viņš saka. “Šī grāmata ir atņēmusi manu radošo spēju rezultātus.”
Viņš uzskata, ka Brauns ir izmantojis grāmatas “Daughter of God” galveno ideju, tajā skaitā arī ideju par “dievišķīgo sievieti”, kā arī par Romas imperatora Konstantīna laikā notikušo pāreju uz baznīcu, kurā dominē vīrietis.
Brauns, kura pretrunīgā grāmata ir radījusi asas diskusijas par reliģiskām tēmām, nebija izturējis spiedienu un meklēja tiesas palīdzību, lai tā noteiktu, vai viņa darbā ir vērojams plaģiātisms. Pēc neilga laika Perdū iesniedza pretprasību.
Grāmata “Da Vinči kods” ir pārdota jau 17 miljonos kopiju un ir tulkota 42 valodās.
2006.gadā tiek gaidīta filmas pirmizrāde, kura balstīta uz grāmatas motīviem un kurā galvenās lomas spēlē Toms Henkss un Odrija Tatū.