Šī gada maijā latviešu valodā lasītājiem beidzot kļuva pieejami divi nozīmīgi literāri teksti, kas tapuši dažādos laikos un telpās, taču abi tiek uzskatīti pret hrestomātiskiem darbiem pasaules literatūras vēsturē. Kā par vienu no tiem saka tulkotājs Dens Dimiņš, šī tulkojuma trūkums bija "neglīts robs latviešu tulkotās literatūras druvā."
Džons Donns – "Cilvēks nav sala"
Grāmatas "Cilvēks nav sala" izdošana, par ko parūpējās apgāds "Neputns", ir īpašs notikums – pirmo reizi latviešu valodā ir apkopotas 16.–17. gadsimta angļu klasiķa Džona Donna dzejas un apceres.
Džons Donns bija autors, kas izteikti atšķīrās no priekšgājējiem un spilgti izcēlās arī sava laika literatūrā. Kā skaidro grāmatas sastādītāja Anna Auziņa, "Donna oriģinalitāte iespaidoja laikabiedrus, lai gan reti kurš spēja pilnībā novērtēt viņa dzejas valodu tās sarežģītības dēļ. Donna dzīves laikā ir publicēti ne vairāk par septiņiem astoņiem dzejoļiem, un tikai divi ar viņa vārdu. Donna dzejas manuskripti ceļoja no rokas rokā un tika publicēti tikai pēc viņa nāves, kad uz neilgu laiku Donns kļuva par autoritāti. Pēc tam to augstu novērtēja tikai 20. gadsimta sākumā, kad vairāki dzejnieki, tostarp Viljams Batlers Jeitss un Tomass Stērns Eliots, atklāja, cik augstā līmenī Donna tekstos savienojas kaisle un reliģiski pārdzīvojumi, intelekts un ķermeniskas metaforas."
Donns tiek uzskatīts par vienu no dižākajiem Anglijas un pasaules mīlas dzejniekiem — mūža pirmajā pusē lielākā daļa viņa vārsmu ir laicīgu kaislību iedvesmotas, lai gan arī jaunībā viņš paralēli sievietēm veltītiem dzejoļiem vēršas pie Dieva. Laikam ritot, proporcija nomainās, un reliģiskie motīvi sāk dominēt. Donna dzīvesstāsts palīdz izprast dzejnieka pretrunu pilno, traģisko personību, ko visu mūžu pavada atstumtības un izraidījuma sajūta.
Šis ir pirmais 17. gs. angļu klasiķa Džona Donna izdevums latviešu valodā, iepriekš tulkoti vien daži atsevišķi dzejoļi. Tulkoto darbu izlasi veido divas daļas: pirmajā apkopoti svarīgākie viņa dzejas teksti, bet otrajā — "Veltījumi ārkārtas gadījumos un manas slimības posmi", ko žanriski mēdz apzīmēt kā meditācijas un kas vēstī par Donna saslimšanu tīfa epidēmijas laikā un atkopšanos. Lai arī pamatā "Veltījumi" ir reliģiska satura teksts, tā mākslinieciskās īpašības ir ietekmējušas Eiropas literatūru, tostarp ir tādu alūziju kā "cilvēks nav (vientuļa) sala" un "kam zvanīs zvans" avots.
Grāmatas "Cilvēks nav sala" sastādītāja un priekšvārda autore ir Anna Auziņa. Džonu Donnu atdzejojuši Aivars Eipurs, Edvīns Raups, Edvards Kuks, Lauris Veips, Kārlis Vērdiņš, Gundega Šmite un Raimonds Ķirķis; tulkotājas: Ieva Lešinska, Anna Auziņa; redaktors Arvis Viguls; dizainere Zane Ernštreite.
Žans Ženē – "Zagļa dienasgrāmata"
Izdevniecība "Aminori" laiž klajā rakstnieka Žana Ženē "Zagļa dienasgrāmatu" – vienu no leģendārā franču rakstnieka slavenākajiem darbiem, kas nu beidzot ir tulkots latviešu valodā.
Žans Ženē ir franču modernisma pārstāvis, ar kura daiļradi latviešu lasītājam jau ir bijusi neliela iespēja iepazīties – 2007. gadā izdevniecībā "Atēna" klajā nācis viņa darbs "Kerels no Brestas", 2019. gadā Dailes teātrī uzvesta luga "Kalpones", taču, ņemot vērā autora ievērojamo lomu franču literatūrā, "Zagļa dienasgrāmata" kā viens no viņa pazīstamākajiem (un, iespējams, vieglāk uztveramajiem) darbiem sniedz iespēju latviski lasošai publikai paplašināt redzesloku Francijas 20. gadsimta vidus literatūrā, kas nav zaudējusi aktualitāti arī pēc 75 gadiem.
Kā grāmatas pēcvārdā raksta Dens Dimiņš: "Šī romāna tulkojuma trūkums bija neglīts robs latviešu tulkotās literatūras druvā."
"Zagļa dienasgrāmatu" ierasti raksturo kā autobiogrāfisku, tomēr pats autors ir vēlējies, lai poētiskais iespaids būtu primārs pār vēlmi ieskatīties viņa dzīvē.
Ženē šajā darbā ir zaglis un bezpajumtnieks, bet tāds, kurš prot lietot valodu, un šo valodu viņš piešķir sfērai, kurai tā nepienākas, padarot iespējamu transcendenci starp godīgo, pareizo ļaužu pasauli un savējo. Kā norāda izdevēji, bāreņi, klaidoņi, ubagi, zagļi, seksuālās minoritātes ir kā sabiedrības antimatērija, kuras visumā valda sava kārtība un savs anti-tikums.
"Zagļa dienasgrāmata" ir sava veida dialektika starp sabiedrību un antisociālo, skaisto un neglīto, morālo un amorālo, likumu un noziegumu. Ženē ceļojums cauri starpkaru Eiropai ir estētisks ceļojums, kurā galu galā lasītājs varētu ieraudzīt arī skaisto.
Dens Dimiņš: "No Ženē laika sabiedrības pozīcijām raugoties, "Zagļa dienasgrāmata" ir viens traks un amorāls gabals. Sākumā 1948. gada rudenī iespiests tikai 410 numurētu eksemplāru metienā bez izdevēja norādes Šveicē (izdevējs ir Albērs Skirā), slepus ievests Francijā un izplatīts, kā franči saka sous le manteau, "zem mēteļa", izteiciens no ekshibicionistu leksikas." 1949. gadā "Zagļa dienasgrāmata" nākusi klajā "Gallimard" izdevniecībā ar paša autora veiktu cenzūru. Latviešu lasītājiem tiek piedāvāts oriģināla, necenzēta darba versija.
No franču valodas grāmatu tulkojis Nairi Balian, kas Latvijas Universitātē studējis klasisko filoloģiju, filozofiju un pedagoģiju, vēlāk no franču valodas tulkojis dažādus tekstus, arī vairākas grāmatas. Milzīgu darbu veikuši arī grāmatas redaktori Uldis Krastiņš un Dens Dimiņš.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
