Šī gada 30. jūnijā 85. jubileju nosvinējis talantīgais tautā mīlētais dzejnieks, publicists, politiķis, diplomāts, tulkotājs, sabiedriskais darbinieks, viens no Atmodas laika iedvesmotājiem un Latvijas Tautas frontes dibinātajiem - Jānis Peters.
Sveicot Jāni Peteru jubilejā, aicinām ielūkoties Latvijas Nacionālajā arhīvā atrodamajās fotogrāfijās iemūžinātajos dzejnieka un sabiedriskā darbinieka dzīves un daudzpusīgās darbības mirkļos. Tāpat piedāvājam izlasi ar dzejnieka radošā un profesionālā mūža iemūžinātajiem mirkļiem no foto aģentūras F64 un LETA arhīviem.
Jānis Peters dzimis Priekulē 1939. gada 30. jūnijā. 1961. gadā jaunā dzejnieka dzejoli "Kaist pīlādzis sniegā" publicēja Liepājas rajona laikraksts "Komunists". 1968. gadā iznāca Jāņa Petera pirmais dzejoļu krājums "Dzirnakmens", kuram sekoja dzejoļu krājumi "Asinszāle", "Mans bišu koks", "Ceturtā grāmata", "Priekšnojautas", "Tautas skaitīšana", "Kovārnis korī", "Rudenskura spogulī" un citi, kā arī prozas darbi "Balta ziemeļu sūna", "Līdz durvīm septiņi soļi", "Raimonds Pauls".
Dzejnieks ir komponista Paula Dambja operas "Spārni" libreta autors un komponista Raimonda Paula vairāk nekā 100 dziesmu teksta autors. Peters savā dzejā galvenokārt pievērsies latviešu tautas likteņa tēmai, kultūrvēsturei, nozīmīga viņa daiļradē ir publicistiskā dzeja un publicistika.
Eseju krājumā "Kalējs kala debesīs..." (1981) Jānis Peters raksta: "Kultūrvēsture ir kā Daugava, kā likteņupe, kuras ūdens kādā vietā nav "senāks" vai "jaunāks"- tā ir straume, plūdums, dialektika - tas ir mūžīgi notiekošs, nenovēršams un obligāti nepieciešams cikls dzīvībā".
Jānim Peteram bija nozīmīga loma 80. un 90. gadu sabiedriskajos procesos. Viņš bija Latvijas Padomju rakstnieku savienības valdes pirmais sekretārs un viens no Latvijas Tautas frontes līderiem un dibinātājiem. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas kļuva par diplomātu un bija Latvijas Republikas valdības pilnvarotais pārstāvis Maskavā un ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Krievijas Federācijā.