Ceturtdien bārā "Čē" festivālā "Dzejas dienas" pirmo reizi pasniegta Trešdaļgadsimta balva, kas godina labākos pirms trīsdesmit trīs gadiem iznākušos latviešu dzejas krājumus, portālu "Delfi" informē festivāla rīkotāji. Par Trešdaļgadsimta balvas pirmo laureātu atzīts "Slengs pilsētas ielās" – dzejnieka Jura Kunnosa (1948–1999) trešais dzejoļu krājums.
Balvas iniciators Ivars Šteinbergs vēsta: "Ir iespējams salīdzināt Jura Kunnosa "Slengs pilsētas ielās" (1991) ar Aleksandra Čaka "Poēmu par ormani" (1930). Čaks, protams, mazliet nostalģiski apdzied aizejošo laiku, kurā ormaņus no pilsētvides palēnām izspiež auto. Kunnosa gadījumā nostalģijas vietā ir pagātnes, tagadnes un nākotnes saplūsme. Tomēr ir daudz citu paralēļu, kas ir vēl būtiskākas, piemēram, tāpat kā Čaka veltījumi Rīgai, arī Kunnosa dzejoļi ir laikmeta (un laikmetu!) dokumentācija meistarīgā un oriģinālā valodā. Jura Kunnosa "Slengs pilsētas ielās" jāieraksta vēsturē kā latviešu urbānās dzejas grāmata, kas ne tikai fano un kaifo par pilsētas ainavām – tuvām un aizgājušām –, bet kā empātiska, estētiski piesātināta un etnogrāfiski precīza transformācijā esošas kultūras interpretācija."
Juris Kunnoss literatūrā ienāca 70. gadu sākumā. Sākotnēji viņa darbos dominē etnogrāfiskie motīvi, bet vēlāk tajos ienāk arī pilsētas tematika. Kunnoss tiek uzskatīts par vienu no savdabīgākajiem 20. gadsimta otrās puses latviešu dzejniekiem. Bez "Slenga pilsētas ielās" izdoti arī tādi krājumi kā "Drellis" (1981), "Pieci septiņi" (1987), "Ar jaunu mirdzumu acīs" (1999), kā arī vairākas darbu izlases un apkopojumi.
Trešdaļgadsimta balva ir jauns, simbolisks literatūras apbalvojums, kas ik gadu piešķirams vienam latviešu dzejas krājumam. Balvas mērķis ir publiski godināt un popularizēt tos latviešu dzejas krājumus, kuri literatūras profesionāļu ieskatā ir izturējuši laika pārbaudi, ir ietekmējuši literāro procesu pēdējo 33 gadu laikā, vai arī – kuri šķiet nepelnīti izgājuši no literārās aprites, bet būtu pelnījuši, ka tos aktualizē.
Pirmās Trešdaļgadsimta balvas žūrija – Kārlis Vērdiņš, Inese Zandere, Ivars Šteinbergs un Līva Marta Roze.
Trešdaļgadsimta balvas statueti veidojusi māksliniece Spāre Vītola.
Statuete pēc balvas pasniegšanas ceremonijas nonāks Latvijas Nacionālās bibliotēkas Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavā, kur tiks izstādīta kopā ar informāciju par apbalvojumu. Vēlāk tā tiks dāvināta Latvijas Nacionālajam rakstniecības un mūzikas muzejam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
