Klajā laists žurnāla "Domuzīme" šī gada piektais numurs

Īpaši izceļams tas, ka pirmo reizi žurnāla pastāvēšanas laikā publicēts mūsdienu ungāru autores stāsts – vienubrīd Latvijā vairs nebija neviena šīs visai grūti apgūstamās valodas tulkotāja. Sabiedriski politiskajā kontekstā nozīmīgs ir ukraiņu žurnālista un jurista Tarasa Šamaidas izsmeļošais raksts par valsts valodas politiku un praksi Ukrainā pēdējās desmitgadēs, kā arī čehu autores Terezas Matejčkovas intelektuāli piesātinātās publicistiskās esejas, kurās aplūkots pašreizējais laikmets un tā nestās izmaiņas mūsu dzīvē.

Atskatoties uz septembrī pasniegto "Domuzīmes" Dzejas balvu, numura intervija – ar tās saņēmēju rakstnieci Andru Manfeldi. Intervētājai Ingmārai Balodei viņa atzīst: "Nezinu, vai vispār vēl rakstīšu dzejoļus. Arī par šo grāmatu (domāts krājums "Dilstošais medus mēness") šķita, ka nekas grandiozs jau nesanāks, kompozīciju ar redaktoru Jāni Rokpelni mocījām gadu, līdz izdevās atsijāt. Dzejoļu man bija divas reizes vairāk nekā grāmatā. Mamma brīnījās: "Par ko balva? Par to plāno grāmatiņu?"" Krāšņās Kristapa Kalna fotogrāfijas, kurās Andra Manfelde redzama viņai tuvā vidē Kuldīgas pusē, tiks publicētas arī "Domuzīmes" sociālo mediju profilos.

Prozas sadaļā lasāmi jaunas autores Līvas Eglītes, kā arī vairāku grāmatu autores Kristīnes Ilziņas stāsti. Ungāru rakstnieces Ilkas Papas-Zakoras stāstu tulkojis Reinis Lazda, bet kolumbiešu starptautiski novērtētās prozistes Ingrīdas Rohasas Kontrerasas savdabīgo stāstu no angļu valodas tulkojis Jānis Vādons.

Vēl žurnālā lasāmas Daiņa Deiģeļa, Elīnas Līces, Andra Alpa un Tamāras Skrīnas dzejkopas, ko atceres rubrikā papildina Jura Kronberga dzejoļi un Aivara Eipura stāstījums par trimdā uzaugušo dzejnieku. Atdzejotāja Linda Mence atklāj sīriešu trimdas dzejnieka Adonīsa dzejas garu.

Recenziju sadaļā publicēti Pētera Bankovska, Egīla Ventera, Elvja Frika, Roberta Rasuma, Ilvas Skultes, Sintijas Kampānes-Štelmaheres un Baibas Belas astoņu grāmatu vērtējumi.

Filozofs Rūdolfs R. Vītoliņš apcer, kā un kāpēc meklē Jāņa Ezeriņa novelē aprakstīto torni. Bet, gaidot iznākam grāmatu, lasītāji var ielūkoties pāragri mūžībā aizsauktās prozistes Andras Neiburgas savulaik "Sviesta cibas" dienasgrāmatā publicētajos ierakstos.

Tarasa Šamaidas skaidrojošo rakstu par ukraiņu valodas politiku mūsdienu Ukrainā tulkojusi Māra Poļakova. Čehu autores Terezas Matejčkovas publicistiskās esejas no grāmatas "Dievs ir miris, nekas nav atļauts", kam šogad piešķirta prestižā "Magnesia Litera" balva, latviski tulkojusi Sandra Nikuļceva.

Madara Āriņa īsā kopsavilkumā atgādina par Ati Ķeniņu – plaša mēroga sabiedrisko darbinieku, kam šogad atzīmē 150 gadu jubileju, savukārt Lilija Limane dienasgaismā izceļ stūrgalvīgo latgalieti Steponu Seiļu, kurš arī "aizliegtos laikos" vāca un savā lauku mājā Kļovos glabāja drukātas kultūrvēsturiskas liecības par Latgali.

Žurnāla vāka autors ir mākslinieks Krišs Salmanis, ilustrāciju autori – Toms Tauriņš, Roberts Brastiņš.

Šī gada pēdējais "Domuzīmes" numurs iznāks decembra beigās.