Rakstnieks Tālivaldis Dangavs ar ģimeni Latviju atstāja Otrā pasaules kara laikā. Par savu jauno mājvietu viņš izvēlējās latviešu trimdiniekiem neierastu zemi – Paragvaju, kas vēlāk nomainīta pret Argentīnu. Absolūts vairums viņa manuskriptu ir nepublicēts un nozaudēts, pētniekiem nepieejams, bet rakstnieka vārds ieguvis mistisku nokrāsu un palicis plašākam lasītāju lokam nepazīstams. Dangava proza, kas parādījās trimdas preses izdevumos, rakstnieka Gunāra Irbes vārdiem runājot, bija "it kā savādi putni, kas atlidojuši no neierastas debespuses ar savādu smaržu, ar savādu krāsu spalvām".
Tālivaldis Dangavs (īstajā vārdā Arvīds Tālivaldis Dreimanis) piedzima 1907. gada 23. oktobrī Ogres pagastā (mūsdienās tā teritorijas lielākā daļa ir ietilpināta Ogres novada Mazozolu pagastā). Par viņa bērnību ir maz informācijas, bet zināms, ka viņa mātes brālis bija pazīstams botāniķis, skolotājs Jānis Ilsters.
Dangava jaunības gadi bija raibi un parāda tobrīd vēl topošā rakstnieka daudzpusību un dažādās intereses. Viņš absolvēja Franču liceju, nopietni pievērsās valodas un literatūras studijām, mācījās arī Kara aviācijas skolā. "Kad citi bezbēdīgi pavadīja laiku, Tālis vienmēr nolīda sāņus un rakstīja, bet ļoti retos gadījumos viņš to nolasīja," krājuma "Strandējušo sala" ievadā stāsta rakstnieka kursabiedrs, karikatūrists Eduards Keišs. 1933. gadā Dangavs iestājās Latvijas aktieru arodbiedrības teātra skolā, kur paguva mācīties pie Mihaila Čehova. Pēc daudziem gadiem Argentīnā, kur par ievērojamu zinātnieku kļuva viens no viņa dēliem, Dangavs studēja arī filosofiju
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
