Ebenezers Skrūdžs, slavenais Ziemassvētku spoku stāsts un tā dažādās versijas

"Ziemassvētku dziesma" sākas drūmā Ziemassvētku vakara Londonā. Ebenezers Skrūdžs, vecs, skops un īgns veikalnieks, kas allaž lūko pēc izdevīga darījuma, šos svētkus no sirds neieredz. "Viņš bija ciets un ass kā tāds krams, no kura nekāds tērauds ne reizi nav izšķīlis kaut cik dāsnu uguni, noslēpumains, noslēdzies un vienpatnīgs kā austere," rakstīja Dikenss. Skrūdžs atsakās ierasties uz ģimenes svētku vakariņām, negrib ziedot nabadzīgajiem un tikai caur zobiem piešķir brīvdienu atalgojumu vienam no saviem padotajiem.

Ziemassvētku naktī Skrūdžu apciemo viņa biznesa partnera Džeikoba Mārlija rēgs, kas klīst pa pasauli, sapīts smagā ķēdē, kas darināta no naudas skapjiem, atslēgām un dzelzī kaltiem makiem. "No katra cilvēka tiek prasīts," saka rēgs, "lai gars, kas viņā mājo, brīvi staigātu savu līdzcilvēku vidū un izceļotos tuvu un tālu. Un, ja šis gars nekur nav devies dzīves laikā, tas ir notiesāts uz klaiņošanu pēc nāves." Mārlijs saka, ka Skrūdžam vēl ir iespēja izvairīties no tāda likteņa – viņu apciemos trīs gari, kuros viņam ir jāieklausās. Šie gari – savdabīgi morāles ceļveži – parāda Skrūdžam viņa pagātni, tagadni un nākotni, tādējādi ļaujot paskatīties uz savu dzīvi un tajā izdarītajā izvēlēm no cita skatupunkta. Alkatība, dzīšanās pēc naudas, vēsa attieksme pret līdzcilvēkiem – tas ne tikai padara nožēlojamu Skrūdža tagadni, bet arī novedīs viņu pie pilnīgas aizmirstības, kad pie novārtā atstāta kapakmens neviens viņu pat nepieminēs, neviens neskums par viņa aiziešanu viņpasaulē.