Advokāta un rakstnieka Andra Grūtupa jaunākā grāmata "Ešafots" veltīta vienai no 20 gs. Latvijas tiesu vēstures nozīmīgākajām lietām. Grāmatu izdevis apgāds "Atēna".
Beidzoties Otrajam pasaules karam, tautas varēja atviegloti uzelpot. Taču ne valstīs, kurās viens okupācijas režīms nomainīja otru. Diemžēl arī Latviju piemeklēja šāds liktenis – nacistus nomainīja komunisti.
1946.gada 26.janvārī Rīgā sākās prāva, kurā tiesāja vācu ģenerāļus... Notiesāja, ja vien par tiesu var saukt procesu, kurā liecinieki pēc liecību sniegšanas tiek represēti, bet pulkvedis Aleksandrs Bekings, kuru publiski it kā pakar Rīgā, patiesībā mirst cietuma slimnīcā. Viņa vietā pakar kādu citu?!
Rīgā uz publisko nāvessodu sadzina tautu... Lai skatās un iegaumē – sākušies citi laiki! Laiki, kad cilvēka dzīvība un taisnīgs process nenozīmē neko.
Tiesas prāva ir spilgta laikmeta liecība. Tā parāda, ka tiesātāji ne par matu nav labāki par tiesājamiem. Andra Grūtupa grāmata "Ešafots" ļauj paskatīties uz cilvēkiem un notikumiem, kuri risinājās Otrā pasaules kara laikā un pirmajos pēckara gados.
Grāmata, kura balstīta uz arhīvos atrastiem faktiem, raugās uz lietām kādas tās bija, nevis kādas tās sabiedrībai mēģināja iztēlot.
Arhīvu materiāli liecina, ka latviešus par lieliem ebreju iznīcinātājiem ir nodēvējis nevis vācu ģenerālis Fridrihs Jekelns, kā to mums ilgus gadus stāstīja, bet, iespējams, kāds padomju virsnieks Mavriks Vulfsons... Savukārt latviešu dižākos tā laika ārstus Paulu Stradiņu un Kristapu Rudzīti nodeva paši latvieši – viņu "kolēģi".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!