Rimants Ziedonis 'Jūras zemē Latvijā'

"Jūras zemē Latvijā" ir interesanti uzrakstīta, nopietnā pētnieciskā darbā tapusi, autora dziļo literāro talantu un vērotāja asredzību apliecinoša grāmata. Šāda izdevuma klajā nākšana patiešām ir Notikums Latvijas grāmatniecībā. Grāmatas autors darbā atklāj Latvijas jūras piekrastes daudzveidību, kas iepazīta, veicot ceļojumu no Nidas ciema Dienvidkurzemē (pie Latvijas-Lietuvas robežas) līdz pat Ainažiem (pie Latvijas-Igaunijas robežas). Nīca, Liepāja, Pāvilosta, Užava, Ventspils, Mazirbe, Kolka, Roja, Mērsrags, Engure, Ragaciems, Vakarbuļļi, Bolderāja, Carnikava, Saulkrasti, Dunte, Salacgrīva....

Vienlaikus autors ir veicis arī ceļojumu laikā, piekrastes vēsturē un ekonomiskās attīstības līkločos, kā arī sastapto cilvēku likteņos. Rimants Ziedonis un lieliskais fotogrāfs Andris Eglītis (grāmata ir bagātīgi ilustrēta) divu gadu garumā ir viesojušies daudzās piekrastes sētās, meklējuši vecās zvejnieku dzimtas, piekrastes dzīves savdabību, ainavismu.

Rimantam Ziedonim piemīt talants iedzīvināt laikmetu un uzburt vārdu gleznas, kas rāda gan šodienu, gan aizgājušos gadsimtus. (Jāatceras agrāk klajā nākušās Ziedoņa grāmatas "Mežu zemē Latvijā", "Austrumu robeža", "Paradoksālā Latvija".) Autoram lieliski izdevies būt klātesošam – ne atsvešinātam – vērotājam un pētniekam, un, apliecinot izcilu inteliģenci, izdevies nebūt vērtētājam. Rimants Ziedonis rāda piekrastes dzīvi tādu, kāda tā ir – ar svētku brīžiem, traģēdijām, laika nestām pārmaiņām – neizskaistinot un nekritizējot. Tieši didaktikas neesamība, izvairoties no "ak šie ir labie, šie ir sliktie; tas ir pareizi, tas nepareizi" paaugstina grāmatas "Jūras zemē Latvijā" vērtību līdz kultūrvēsturiska pieminekļa līmenim. Tāpat arī apbrīnojama ir autora prasme izturēt žanru un stilu, neatkāpties no teicēju stāstītā, faktiem, reāliem notikumiem, neaizklīst iztēles pasaulē, tā apliecinot grāmatas lasītājam, ka dzīve dod vairāk interesantu raksturu un sižeta līniju nekā iztēle.

Grāmatas priekšvārdā Rimants Ziedonis raksta: "Mēs esam nedaudz aizmirsuši jūru. Tieši saistībā ar jūru ir meklējami spožākie akcenti mūsu vēsturē. Vien pateicoties jūras ceļiem, Dzintara ceļiem, par mums – aistiem, prūšiem, kuršiem, leišiem, latviešiem – kādi seni domātāji – kāds Tacits, kāds Plīnijs Vecākais mūsu ēras pašos sākumos darīja zināmu pasaulei. (..) Un zvejnieki, mēs esam nedaudz aizmirsuši zvejniekus. Zvejniecība nav vienkārši darbs, tas piekrastē ir ģenētiski nosacīts rūpals, kam līdzi nāk sadzīves un kultūras tradīcijas. Apceļojot piekrasti no Lietuvas līdz Igaunijas robežai, pirmkārt tiku meklējis piekrastes zvejniekus un centies fiksēt viņu stāstīto. (..) Grāmatā ir rakstīts arī par lielajām un mazajām ostām, jo tieši ap tām piekrastē ir sākusies dzīvība un rosība, ostas joprojām ir liels saimnieciska spēka avots Latvijai. Tiku pievērsis uzmanību arī katras vietas kultūrvēsturiskajam fonam, savdabībām, dažādiem tūrisma objektiem (skat. grāmatā ievietotās kartes). Varbūt šī grāmata rosinās kādu ģimeni vai draugu pulciņu apceļot piekrasti.
Bet pirmkārt centos vērot – kas tagad notiek piekrastē?"