Šajā grāmatā pirmoreiz apkopota visa Linarda Tauna (1922-1963) dzeja - gan krājumi "Mūžīgais mākonis" (1958) un "Laulības ar pilsētu" (1964), gan agrīnā Vācijas nometņu laika dzeja, kas apkopota ciklā "Aurēlijas grāmata", gan ārpus krājumiem palikušie, plašākam lasītāju lokam līdz šim nezināmie dzejoļi.
Lasītāju gaida satikšanās (vai atkalredzēšanās) ar vienu no spožākajiem latviešu modernajiem dzejniekiem, "Elles ķēķa" grupējuma dvēseli Linardu Taunu. Lai arī viņš sarakstījis visai maz, Tauna dzejoļi vēl joprojām ir spilgts latviešu modernisma dzejas paraugs; piecdesmitajos un sešdesmitajos gados tā viskrāšņāko izpausmi piedzīvoja ASV - tur jaunajiem dzejniekiem nevajadzēja laipot t.s. socreālisma dogmu priekšā kā kolēģiem Padomju Latvijā. Dažādu kultūru un estētisko strāvojumu līdzāspastāvēšana Ņujorkā vedināja dažādot arī latviešu dzejas izteiksmes līdzekļu arsenālu, sāpes un ilgas pēc zaudētās dzimtenes sakausējot ar dinamiskas, daudzveidīgas lielpilsētas ainām. Modernās mākslas un literatūras ietekme lika apjaust: laiks un telpa ir relatīvi jēdzieni, un dzeja kļuva par veidu, kā saliedēt un sadziedēt varmācīgi pārlauztās dzīves, mīlēt un svinēt savu esamību.
Linards Tauns (īstajā vārdā Arnolds Mikus Bērzs-Bērziņš) dzimis 1922. gadā Tukuma apiņķa Milzkalnes pagastā, Ragaciemā. Bērnību un jaunību pavadījis Rīgas nomalē Anniņmuižā. 1944. gadā emigrējis uz Vāciju, kur 1946. gadā sācis publicēties trimdas latviešu presē. 1950. gadā pārcēlies uz Ņujorku, strādājis par burtlici tipogrāfijā un redaktoru "Latviešu Žurnāla" redakcijā. 50. gadu vidū Linards Tauns kopā ar Gunaru Saliņu kļuva par vadošo personību latviešu dzejnieku un mākslinieku grupā "Elles ķēķis".
Apgāds pateicas Saliņu ģimenei par atbalstu grāmatas izdošanai, īpaši Jautrītei Saliņai (1924-2011), kura šā gada 27. augustā devās mūžības ceļos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!