Amanda Aizpuriete ir dzejniece - emociju fiksētāja. Viņa allaž interesējusies par pasauli sevī. To apliecina ne vien viņas jau publicētā dzeja, bet arī dzejas un prozas krājums "Šonakt biju zaļš putns".
Šajā krājumā līdzās izmisumam, līdzās pamestam putnam un "nevajadzīgai Raiņa dzejai", līdzās kārdinājumam sastopama pavisam reāla esība. Dzeju ik pa brīdim nomaina proza vai dzejproza - prozaiskāka ne vien pēc žanra, bet arī satura. Krājums ir Aizpurietes dienasgrāmata, bet visai savāda dienasgrāmata. Amanda - zaļais putns kā allaž ir centrējusies sevī, bet putns pagūst pārlidot pavasarim, rudenim, sāpei.
Grāmatas autore uzdod daudz jautājumu - piemēram, "naivu jautājumu par Ojāru Vācieti"-"man ir svarīgi zināt, vai kāds no jums tagad domā par Ojāru Vācieti un - ja domā - tad ko". Un tālāk zaļais putns novembra lietū "čurn pie pamesta miķelīšu pušķa", ko no vecenītes nopirka vīrietis, kuram nebija, kam miķelīšus nest. Kā jau dienasgrāmatā, krājumā atrodam arī Annu Ahmatovu, Marinu Cvetajevu.
Krājumam patiesībā ir arī otrs autors - nu jau mūžībā aizgājušais fotogrāfs Jānis Kreicbergs, kurš kopā ar Aizpurieti atlasījis grāmatai lielisku, tekstam visnotaļ atbilstošu fotomateriālu.
Viens no Jāņa Kreicberga tematiskajiem vadmotīviem: sievietes tēla, personības interpretēšana, manevrējot starp universālo (seksualitāte) un individuālo (personība). Kreicberga darbiem raksturīgi spontānums, atbrīvotība un jutekliskums. Tāpat svarīgs motīvs ir Kreicberga fotogrāfiskais rokraksts ar savu neatkārtojamo pazīmju komplektu, kurā sastopas gan momentuzņēmuma, gan komponētas un inscenētas fotogrāfijas principi, vēsta izdevniecības "Pētergailis" pārstāvji.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!