No 2009.gada dzejniece savas dienas vadīja Lubānas sociālās aprūpes centrā, bet mūža miegā aizmiga Madonas slimnīcā.
Atvadīšanās no Broņislavas Martuževas notiks 18.februārī, plkst.12:00 Lubānas katoļu baznīcā. Zemes klēpī dzejnieci guldīs Lubānas Jaunajos kapos.
Martuževa dzimusi 1924.gada 8.aprīlī Abrenes apriņķa Domopoles, tagad Bērzpils, pagasta Slavītu sādžā, bet jau 1928.gadā vecāki pārcēlās uz dzīvi Lubānas pusē.
Dzejnieces dzīves redzējuma pamati ir veidojušies Latvijas brīvvalsts laikā un tos veidoja ne tikai ģimene, bet arī skolas: Cepurītes četrklasīgā pamatskola, Lubānas sešklasīgā pamatskola, Lubānas vidusskola un Rēzeknes Skolotāju institūts (2 kursi - studijas Rēzeknē, 3.kurss - tuberkulozes dēļ mācība mājās, maksājot mācību maksu un saņemot mājās mācību materiālus).
Dzejniece pastāvīgu algotu darbu nav strādājusi, jo kā Nacionālās Pretošanās kustības dalībniece un atbalstītāja no 1946.gada līdz 1951.gadam slēpās pagrīdē savās "Lazdiņu" mājās, sekoja apcietinājums un soda izciešana Sibīrijā, dažādās nometnēs (1951. - 1956.), pēc atgriešanās ilgstoša, daudzkārtēja ārstēšanās slimnīcās un sanatorijās.
Kopumā izdoti deviņi Broņislavas Martuževas dzejoļu krājumi - pirmie divi ar Evas Mārtužas vārdu, Kopotas dzejas, divas izlases. Martuževa bijusi tautas teicēja, pati sacerējusi dziesmām gan vārdus, gan melodijas.
Kultūras menedžemnta centrs "Lauska" 2004. gadā izdevis Broņislavas Martuževas CD "…un viss kļūst dziesma beigās. Dzeja, dziesmas, sarunas". Kinorežisors Zigurds Vidiņš par dzejnieci ir uzņēmis dokumentālu filmu "Gaismas lāse".
1995. gadā dzejniece saņēma Triju Zvaigžņu ordeni, 1999. gadā Rakstnieku savienības Gada balvu par dzejoļu krājumu "Nopūtas", bet 2004. gadā Kultūras fonda Spīdolas balvu par dzejas krājumu "Kā putni dzied".
Martuževas pēdējais dzejoļu krājums "Deg uguntiņa" iznāca 2011. gadā. Pati dzejniece pieļāva, ka tas varētu būt atvadu krājums, tāpēc jo zīmīgāk lasāms.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!