Rolands Ūdris un Ilona Balode
Foto: Publicitātes foto
Kamēr kārtīgi pilsoņi tup birojos un pelna naudu, lai uzturētu ģimeni, bezrūpīgi ļaudis klejo apkārt pa pasauli, īpaši sevi nenomokot ar jautājumu, kurp dosimies un ko darīsim rīt. Jaunās autores Ilonas Balodes apjomīgais vēstījums "Rīga – Pekina", kas nesen iznācis apgādā "Zvaigzne ABC", liecina, ka Ipolitam Georgjevičam absolūti nav taisnība, pirms gadiem 40 sūrojoties par pazudušo avantūrisma garu.

Grāmatas pamatā ir Latvijas sabiedrības daļai, kura interesējas, "kas šodien ziņās", savulaik pamanītais 2010.gadā notikušais mūszemes "rokenrola pāra" – mūziķa Rolanda Ūdra un aktrises Ilonas Balodes – ceļojums ar stopiem cauri Austrumeiropai un Āzijai. Tomēr uzreiz jāskubina tie, kas var nodomāt: lielos vilcienos kaut kas no tā visa jau ir lasīts blogos un žurnālos. Šī grāmata patīkamā kārtā atšķiras no pēdējos gados tipiskajiem "sleju apkopojumiem" – izdevumiem, kuros kāds autors drukātā formā mehāniski sagrupē jau periodikā vai tīmeklī sarakstīto.

Nedaudz par "Rīga – Pekina" māksliniecisko kvalitāti. Pirmkārt, necerēti raiti plūst autores valoda. Balode lieliski tiek galā ar katra autora iesācēja bubuli – iespēju apjukt, mēģinot rakstīt "pareizā rakstu valodā". Tieši šī labā stila izjūta ļauj autorei organiski iepludināt stāstam nepieciešamo vienkāršrunas un slenga devu, lai teksts būtu baudāms. Anglicismu un sadzīves leksikas lietojums nav pašmērķīgs, bet trāpīgs, un daudziem latvju oficiālajiem prozaiķiem būtu ko pamācīties no autodidaktes Balodes, kā rakstīt "dzīvā" valodā, lai nerastos samocītības pēcgarša.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!