Dzejas dienas 2012 - programma  (25)

Ar mainīgu intensitāti gadu gaitā, dzejas svētki Latvijā šogad tiks svinēti jau 48. reizi. Oficiālajā "Dzejas dienu 2012" programmā iekļauti gan tradicionālie pasākumi, gan vairāki jauninājumi, liekot uzsvaru uz jaunām sadarbības formām.

Laikā no 6. līdz 16. septembrim Rīgā un tās apkārtnē notiks gandrīz trīsdesmit pasākumi, ar pasākuma programmu piedāvā iepazīties arī "Delfi Kultūra".

Pašu esmi, kādu to redzam vai iedomājamies, var droši nosaukt par "Radītāja svētceļojumu". Radītājs pārtrauc stāvokli, kurā Viņš bija pirms Radīšanas. Gana stāvēts, Viņš "dodas". Ļoti var būt, ka Viņš tad vēl nezina, kur šis svētceļojums pašu novedīs.

Vislavai Šimborskai ir dzejolis par mūsu individuālajām esībām kā "došanos svētceļojumā". "Uzturēšanās ārpus mūžības,/ kura, sakiet, ko gribat, ir vienmuļa,/ un nepazīst plūduma –/ šī iespēja varēja nekad neatkārtoties.//[...] Paraudzījāmies uz Zemi./ Tur jau dzīvoja šādi tādi avantūristi.// Vājš augs/ ķērās pie klints/ vieglprātīgā paļāvībā,/ ka vējš to neizraus.// Mazs zvērs/ spraucās no alas/ ar mums neizprotamu piepūli un cerību."

Dienvidķīnas senās dievestības tradīcijā svētceļojums ir iesākums "nenovēršamajam" – priestera un dzejnieka mūžam. Aicinātais kā neprātā dodas upju siltajos brikšņos, kur dzeļ dzelkšņi, aizlokās čūskas, brien plēsoņas. Viņš pārbauda savu likteni. Ja aicinājums "bijis patiess", viņš pārnāks pie cilvēkiem – dzīvs, bet jau cits.

Svētceļojums ir ceļš "uz sevi".

"Svētceļojumā" piedalās - U.Bērziņš, M.Salējs, R.Briedis, I.Balode, M.Klampe, A.Rancāne. L.Langa, S.Haņins.

Dzejas stundā satiksies Šri Činmoja meditatīvā dzeja, indiešu upanišadas ar mūsu mītoloģiskajām dainām vijoles, ģitāras, kokles, zvaniņu un flautas liriskā saplūsmē.

Pasākuma dalībnieki – Inese un Kristaps Gaiļi, Indra Goldmane, Sarmīte Fogele, Baiba Mennika, Sandra Tulinska, Rita Elstiņa, Valters Kinna, Valdis Svirskis, Gints Peleckis un citi.

Pasākumu rīko biedrība "Rīgas Šri Činmoja centrs".

Grāmatu maiņas telti meklējiet Esplanādē, projekta "Rīga 2014" radoši informatīvajā telpā, kurp ikviens interesents ir laipni aicināts atnest savas jau izlasītās grāmatas un tās par brīvu iemainīt pret citām.

Grāmatu maiņai nav nekādu ierobežojumu – der jebkāda lasāmviela, kas turas vākos, neatkarīgi no lapaspušu skaita, pārstāvētās nozares un izdošanas gada.

Klausītājiem būs unikāla iespēja ieraudzīt dzejas gada šķērsgriezumu visā tā savdabībā, dažādībā un kopsakarībās.

Lasītāji: Ingmāra Balode, Leons Briedis, Anna Foma, Inga Gaile, Daina Sirmā, Ruta Štelmahere, Arvis Viguls.

Pasākumu vadīs Ronalds Briedis.

Pasākumā Esplanādē uzstāsies mūziķu balstīti un kuplināti latviešu dzejnieki un prozaiķi un skanēs atzītu dzejnieku un prozaiķu darbu lasījumi bērniem un ģimenēm, būs gan jaunie dzejnieki, gan plaši zināmu autoru lasījumi pieaugušo auditorijai.

Pulksten 18 – dzejnieki/autori lasīs dzeju un pasakas bērniem. Piedalās Inese Zandere, Māra Cielēna, Juris Zvirgzdiņš.

No pulksten 19 līdz pulksten 21 pasākuma dalībnieki varēs klausīties grupu "Gapoljeri", "Pirmais kurss" un "Can Zone" sniegumā.

Savukārt no pulksten 21 līdz 22 skanēs jauno dzejnieku/autoru dzeja un stāsti. Piedalās - Inga Pizāne, Ivars Šteinbergs, Emīlija. No pulksten 22 līdz pulksten 24 muzicēs grupas "Karmafree", "Creme Brule" un "Zenith".

Savukārt no pulksten 24 līdz 1.30 uzstāsies dzejnieki/autori - Arvis Viguls, Inga Gaile, Edvīns Raups, Uldis Bērziņš un Ērika Bērziņa.

No pulksten 1.30 līdz četriem no rīta – grupas "The Next Ones", "Ca'Mel", "Ghettozloba", savukārt no pulksten četriem līdz sešiem rītā – "Baltās brokastis" – Toma Grēviņa īpaši veidots DJ sets.

Latvijas krievu literātu un multimediju mākslinieku apvienība "Orbīta" īsteno projektu "Slow Show FM" – poētisku meditāciju ar dzeju, radio un klavierēm.

Kā vēsta Dzejas dienu rīkotāji, šī performance ir intuitīvs ceļojums caur radio viļņiem un dažādu Eiropas pilsētas trokšņiem.

Performances laikā notiks dzejas lasījums: dalībnieki – Artūrs Punte, Sergejs Timofejevs un Semjons Haņins, mūziķis un DJ Andrejs Eigus, lasījumu papildinās dažādās pilsētās iepriekš ierakstīti ielu trokšņi un skaņas, pārraidītas ar mazo radio raidītāju palīdzību, uztvertas FM viļņos un atskaņotas ar parasto sadzīves radio aparātu starpniecību.

Ielu trokšņi ierakstīti, lasījuma dalībniekiem apceļojot dažādas Eiropas pilsētas.

Ieraksti, lai gan iepriekš ierakstīti, tiks translēti radio FM diapazonā un atskaņoti caur radio aparātiem, kas novietoti uz performances/lasījuma dalībnieku galda.

Visa performance pilnība integrēsies apkārtējā vidē un tā tiks imitēta kā radio pārraide, ko fonā pavada dzīvs klavierkoncerts un video. Performances ilgums – viena stunda.

Projekta ideja ir turpinājums "Orbītas" līdzšinējiem eksperimentiem ar dzeju, skaņu, attēlu un tehnoloģijām. Iepriekšējo projektu ietvaros dzejnieki eksperimentējuši ar dzejas un zaļās enerģijas, arī dzejas un radioviļņu sintēzi.

Pastaigas mērķis – aktīvi un izglītojoši pavadīt laiku ar draugiem, izzinot un iepazīstot Latvijas ievērojamāko dzejnieku dzīvesstāstus, daiļradi un arī atdusas vietas Rīgas kapsētās.

Tikšanās - 9.septembrī, pulksten 12 pie Brāļu kapu vārtiem.

Dalībnieki - komandā jābūt trīs līdz četriem dalībnieki bez vecuma vai kādiem citiem ierobežojumiem. Par dalību nav jāmaksā.

Pieteikšanās - līdz 6. septembrim (ieskaitot) jāiesūta pieteikumus e-pastā dzejasdienas@dzejasdienas.lv ar norādi "Medusmaizes stāsts". Pieteikumā jānorāda komandas nosaukums, dalībnieku vārdi un uzvārdi, arī komandas kapteiņa e-pasta adrese un kontakttālrunis.

Spēle ir azartisks piedzīvojums trīs stundu garumā, kur svarīga loma ir komandas stratēģijai, atjautībai, erudīcijai. Īpaša fiziskā sagatavotība nav nepieciešama. Pastaigas laikā, vadoties pēc uzdevumu aprakstiem un kartēm, katrai komandai būs jāapmeklē noteikti kontrolpunkti. Par katru izpildīto uzdevumu komanda saņem punktus, kuru skaits ir atkarīgs no uzdevuma sarežģītības pakāpes.

Spēle nav ātruma un izturības sacīkstes, tāpēc liela nozīme ir komandas stratēģijai un uzmanībai.

Spēles laikā nav atļauts pārvietoties ar velosipēdu, automašīnu, skrituļslidām, skrejriteņiem. Atļauts izmantot pilsētas sabiedrisko transportu. Organizatori aicina vilkt ērtus apavus un laika apstākļiem atbilstošu apģērbu. Nepieciešamības gadījumā iesaka padomāt arī par līdzi paņemtu termosu ar karstu tēju.

Programmā - A.Viguls, A.Ostups, T.Treibergs, R.Bargais, Ē.Bērziņa, A.Foma, K.Zeļģis

Saka, ka cilvēks bez dzejas ir pliks un nabags, pat ja naudas muķis tādam sprāgst pušu pa visām vīlēm. Dzeja veido cilvēka iekšējo bagātību, aicina skatīties uz iekšu, dziļumā, domāt par vērtībām, kas stāv pāri materiālajai pasaulei. Dzeja attīstās un nepārtraukti meklē jaunas formas un telpu, taču vienlaikus arī aicina savu lasītāju/klausītāju uz brīdi apstāties un padomāt, kurp mēs ejam un kādēļ, par pastāvīgo un mainīgo.

Tā arī šoreiz dzeja ir izgājusi ārpus rāmjiem un meklējumos apstājusies pamestā Tabakas fabrikā gandrīz pašā Rīgas centrā, kuru valoda ietērps krāsās.

Annas Fomas dzejai piemīt intensitāte, kuras izpausmes trāpīgumu, domājams, veicina autores manāmā negausība pasaules literatūras mantojuma apguvē un līdzšinējā pieredze teātra darbā; Anna Foma debitantiem neraksturīgā līdzsvarojumā un tiešumā pašradītos tēlus pārraida lasītājiem. Līdzšinējie dzejas darbi atklāj gan Latvijas mūsdienu klasiķu reminiscences, gan atsevišķu pašreizējās trīsdesmitgadnieku paaudzes autoru ietekmi, taču arī vēlmi stāties pretim šās paaudzes dzejā nereti sastopamajai ikdienībai un tēlu birumam, piedāvājot jauna cilvēka tiekšanos uz dialogu ar metafizisko un savu nemierīgo dvēseli.

Arvis Viguls par krājumu raksta: "Iesoļodama literatūras saulītē, Anna Foma, šķiet, ir jauneklīgākā jaunās dzejas pārstāve. Taču ne tajā ziņā, ka viņas dzeja būtu jauneklīgi naiva vai lolotu ilūzijas salabot klibo pasauli. Drīzāk te rodama atvērtība jauneklīgai jūsmai par pasaules kultūras dārgumiem – ar šo spēju, ko tekstā un ar tekstu dzīvojošie ļaudis laika gaitā nereti zaudē.

Annai Fomai literatūra vai mūzika ir nevis jau noticis, lasi, miris mākslas fakts, bet iespēja pielaikot dažādas sejas, meklējot atbildi uz jautājumu "kas es esmu?". Un, protams, jautājums ir svarīgāks par iespējamajām atbildēm." Grāmatas redaktore ir Ingmāra Balode, mākslinieks - Zigmunds Lapsa.

Dzejas dienu ietvaros 10.septembrī, pulksten 16 "Rīga 2014" informatīvajā telpā Esplanādē notiks ārvalstu dzejnieku lasījumi, kuros piedalīsies Sabīna Mesega (Izraēla) un Uldis Bērziņš.

Savukārt pulksten 19 programmā "Ziemeļi-Dienvidi", kas notiks Jaunā Rīgas teātra Mazajā zālē, varēs dzirdēt Samiru Negruši (Alžīrija) un Nastju Deņisovu (Krievija), piedalīsies arī G.Grīnberga, I.Balode un S.Timofejevs.

Piedalās - A.Eipurs, J.Rokpelnis, K.Vērdiņš, J.Elsbergs, L.Briedis, I.Balode, A.Auziņa, U.Bērziņš.

11. septembrī, Raiņa dzimšanas dienā, Dzejas dienu organizatori piedāvās izcilāko Latvijas dzejnieku lasījumus – būs iespējams tikties ar tiem, kas ar savu darbu nopelnījuši lasītāju noturīgu mīlestību un ieminuši savas poētiskās takas, izveidojot dzejas virzienus, kam seko un no kā mācās jauno dzejnieku paaudzes.

Peidalās - A.Eipurs, J.Rokpelnis, K.Vērdiņš, J.Elsbergs, L.Briedis, I.Balode, A.Auziņa, U.Bērziņš.

Savukārt 12.septembrī, pulksten 19 – "Dzejaslode. Krāsas." Divdzejas audiovizuālais projekts, kas notiks Pēterbaznīcā.

Projekta iecere dzimusi dzejnieku Joko Danno (Japāna) un Džeimsa Hopkinsa (ASV) viesošanās reizē Dzejas dienās Latvijā 2010. gadā, abiem dzejniekiem iepazīstinot Latvijas publiku ar sadarbības dzeju. Tā ir interesanta un savdabīga radošā pieredze – kopīga dzejpanta veidošana – dzejniekiem reizē veidojot katram savu un kopus dzejoli. Autori sadarbības dzeju rakstījuši katrs savā mītnes zemē un sazinoties caur tīmekli. Dzejas lasījumu Rīgā papildināja ambientā mūzika un fotogrāfija. Sadarbības dzejas veidošana konceptuāli saistīta ar senu Japānas literāro tradīciju.

2011. gadā radās ideja izveidot Latvijas dzejnieku sadarbības dzejoļu ciklu, rosinot Latvijas dzejniekus veidot kopīgus divdzejoļus kā vienotus valodiskus atspulgus dažādu krāsu asociācijām. Šā gada vasarā projektā iesaistījās 18 Latvijā pazīstami dzejnieki – Jānis Rokpelnis, Maira Asare, Inga Gaile, Anna Auziņa, Kārlis Vērdiņš, Valts Ernštreits, Edvīns Raups, Inga Ābele, Ruta Štelmahere, Andra Manfelde, Sergejs Timofejevs, Semjons Haņins, Andris Akmentiņš, Eduards Aivars, Artis Ostups, Ivars Šteinbergs, Valentīns Lukaševičs un Karonhisake (Evika Muižniece), arī Joko Danno un Džeimss Hopkinss, kas klātlikuši divdzejoli snaudošais tīģeris sapņo par rīgu. Seši dzejoļi tapuši latviešu valodā, pārējie četri – latgaliešu, lībiešu, krievu un angļu valodā, atklājot valodu skanisko un semantisko daudzveidību. Projekta nosaukumā minētā dzejaslode ir simbols, kas atklāj katra divdzejoļa būtību – savienoties no divām dzejas puslodēm vienotā veselumā – dzejaslodē un iedzīvinot ne tikai valodisku, bet arī emocionālu vienotību.

Vairāki Latvijas videomākslinieki un mūziķi tika uzrunāti veidot katram dzejolim video un audio fonu. Pēterbaznīcā būs iespējams piedzīvot šo divdzejoļu un videodarbu sinerģiju.

Kultūras kafejnīca "Taka" aicina uz dadaisma improvizācijas teātri – atteikties no prāta, vārda un ierastās, jau piesūbējušās sistēmas, kā reiz jau darījusi pati Dada.

Aktieru improvizētie tēli saplūdīs ar skatītājiem vienā telpā un laikā, radot abstraktu skatuvi, abstraktu vidi un abstraktu vēstījumu caur runas manieri, kas konstruēta pēc oriģinālajiem dadaisma paraugiem.

13.septembrī, pulksten 16 "Rīga 2014" radoši informatīvajā telpā Esplanādē notiks ārvalstu dzejnieku lasījumi. Piedalās Ilari de Kara (Spānija/ Katalānija), L.Briedis un A. Ostups.

Savukārt "Birojnīcā", Berga bazārā pulksten 18 – ārvalstu dzejnieku lasījumi pasākumā "Snaudošais tīģeris sapņo par Rīgu".

Piedalās - Joko Danno (Japāna), Džeimss Hopkinss (ASV), Kārlis Vērdiņš, Inga Gaile un Ieva Mežgaile.

Šo divpadsmit dzejoļu ciklu Džeimss Hopkinss un Joko Danno ir sarakstījuši kopīgi. Dzeja tapusi, abiem dzejniekiem atrodoties katram savā mītnes zemē, saziņai un kopīgai dzejošanai izmantojot globālo tīmekli. Joko vārdi lasāmi kursīvā, bet Džeimsa – parastā drukā. Katru dzejoli var lasīt divējādi – horizontāli – kā kopīgi rakstītu dzejpantu, un arī vertikāli – kā divus atsevišķus dzejoļus. Māksliniece Laura Feldberga katram dzejolim veidojusi savu asociatīvo atspulgu. Grāmatai pievienotajā kompaktdiskā dzejoļi klausāmi Latvijas dzejnieku Kārļa Vērdiņa un Ingas Gailes lasījumā, muzikālo ietvaru lasījumam darinājusi koklētāja Ieva Mežgaile.

2010. gadā Latvijas Rakstnieku savienība aicināja vairākus japāņu mākslinieces Fudžiko Nakajas ieteiktus dzejniekus piedalīties Dzejas dienās Latvijā. Joko ierosināja, ka jāpiedalās arī Džeimsam – abi dzejnieki vēlējās klausītājus Latvijā iepazīstināt ar savu grāmatu "Snaudošais tīģeris sapņo par Manhetenu". Vēlāk, darinot dzejas cikla publikāciju latviski, Džeimss un Joko jaunajam latviešu "tīģerim" vēlēja sapni par Rīgu, kas grāmatā piedzīvo pirmpublicējumu gan latviešu, gan angļu valodā. Autori un grāmatas veidotāji vēlas pateikties ASV vēstniecībai Rīgā un Japānas fondam par atbalstu grāmatas izdošanā.

Piedalās - Staņislavs Ļvovskis (Krievija), J.Elsbergs un S.Timofejevs.

Projekts "Dzejas sūtņi" ir Latvijas un Krievijas literārs sadarbības projekts, kas piedāvā tikšanās un lasījumus nupat aktuālāko laikmetīgo autoru izpildījumā: daži no tiem Krievijā atzīti par pretvalstiskiem, daži ir alternatīvie, daži pagrīdnieki, citi aktīvi cīnītāji, taču visi izcili dzejnieki.

Projekts tiecas veidot kultūrā sakņotu intelektuālu dialogu starp latviešu un krievu kopienu pārstāvjiem, iesaistot abas puses, pilnveidot starpkultūru sadarbības platformu un iepazīstināt latviešu auditoriju ar augstvērtīgāko Krievijas literatūras pienesumu.

Vienlaikus vēlamies dibināt ciešāku sadarbību abu valstu kultūras nozarēs un veidot kopīgu kultūras platformu, kur sastopas latviešu un krievu kultūras auditorijas, nevis reprezentējot kādu noteiktu kopienu, bet drīzāk pārkāpjot pāri kopienas piederībai un vienojoties augstvērtīgas kultūras baudījumā, diskusijās bagātinot savu pieredzes lauku un veidojot cilvēciski izjustu dialogu.

Projekts "Dzejas sūtņi" paredz, ka līdz 2014. gadam biedrība Orbīta rīkos 12 šādas tikšanās ar Krievijas un Latvijas laikmetīgās literatūras un kultūras nozares pārstāvjiem.

Projekta dalībnieki – autori uzstāsies ar lasījumiem un diskusijām, ieminot vēl vienu Krievijas un Latvijas literatūras saskares un mijiedarbes taku.

Projekta norises laikā - tikšanās ar Staņislavu Ļvovski un Nastju Deņisovu.

Piedalās - A.Auziņa, Ē.Bērziņa, R.Bargais, P.Draguns, M.Pujāts, DJ Kazulis, "Frontlines", "Suņa Stunda" un DJ duets "Skazka".

"Bronhotēka" ir radio "Naba" ilggadējā literatūras raidījuma "Bron-Hīts" tradīcija, kas aizsākās līdz ar kluba "Nabaklab" atvēršanu, proti, parādījās vieta, kur nosvinēt raidījuma sezonas sākumu un noslēgumu.

Tāds arī ir pasākuma mērķis – svinības. Tā ir iespēja vienviet pulcēties radio "Naba" klausītājiem, raidījuma faniem, draugiem un viesiem, savām acīm redzēt un savām ausīm dzirdēt literātus, satikties un aprunāties, klausīties literatūrai draudzīgu mūziķu uzstāšanos un jestrākajiem arī izdejoties radio "Naba" dīdžeju pavadībā.

Kādi ir mūsdienu dzejas valodas ziedi? Pagāniski, kristīgi, racionāli vai varbūt gaišredzīgi? Šogad Klasisks dzejas vakars no Rīgas pārceļas uz plostu Daugavā Ikšķilē.

"Ziedi Daugavai" ir vienpadsmit autoru īpaši sacerētu dzejoļu ziedojumi – vēstījumi laikam, laikabiedriem un Daugavas ūdenim – visdrošākajam un uzticamākajam informācijas glabātājam.

Pasākumā piedalīsies Jānis Rokpelnis, Maira Asare, Guntars Godiņš, Inga Gaile, Anna Auziņa, Arvis Viguls, Liāna Langa, Artis Ostups, Jānis Vādons, Toms Treibergs un Kārlis Vērdiņš. Dziedās Niks Matvejevs. Idejas autore – Liāna Langa. Atbalsta Ikšķiles novada dome un Dzejas dienas.

Tikšanās 5.tramvaja galapunktā "Mīlgrāvis".

Ceļojums ar dzejniekiem ir ikgadējs dzejas piedzīvojums dažādos Rīgas rajonos un nostūros.

Šogad būs iespēja doties ekskursijā pa Sarkandaugavu.

Daudziem šis rajons asociējas ar tur esošo psihoneiroloģisko slimnīcu un rūpnīcām, bet mūsu ceļš šoreiz vedīs uz kultūras muzeju "Dauderi", kur gaidāmi arī muzikāli pārsteigumi. Interesanti, ka līdz 19.gadsimta vidum šī Daugavas atteka tikusi dēvēta par Soda grāvi, jo viduslaikos šurp veda tos, kas bija apvainoti buršanā un sasietus meta ūdenī.

Piedalās I.Gaile, A.Auziņa, R.Bargais, P.Draguns, A.Eipurs, S.Kuzmins, J.Janpaule, A.Ogriņš, J.Elsbergs, A.Lūsis.

Otrais krājums ar nosaukumu "alba" veidots laika posmā no 2007. līdz 2012. gadam; tajā ietverti arī atsevišķi agrāk tapuši dzejoļi, kurus pirmā krājuma redaktors Jānis Rokpelnis savulaik asprātīgi apzīmējis kā "otrās grāmatas dzejoļus". Lai arī šāda iespēja – sadalīt esošu dzejas kopumu "pirmās" un "otrās" grāmatas tekstos var radīt iespaidu par nemainīgu poētisku impulsu straumi, pēdējos gados tapušie darbi drīzāk ietiecas jaunos iztēles apgabalos.

Atsevišķi reālu pilsētu skatījumi dzejā dod iespēju radīt jaunus metaforizācijas līmeņus, pārvarot "urbānās dzejas" ietvaru, kurā Balodi pēc pirmā krājuma reizumis mēdza ievietot tā vērtētāji; atsevišķas atsauces uz dažādiem 20. gadsimta autoriem turpina kalpot par stilistisku norāžu sistēmu, kas, domājams, palīdz, nevis apgrūtina lasītāja pārvietošanos autores radītā teksta telpā. Grāmatas redaktors ir Knuts Skujenieks, mākslinieks Kaspars Murelis.

15.septembrī, pulksten 18 Eduarda Smiļģa Teātra muzejā notiks "Rīgas Šri Činmoja centra" rīkotais pasākums "Dzejas meditācija".

Dzejas stundā satiksies Ulda Ausekļa, Friča Bārdas, Leona Brieža, Leonīda Breikša, Vizmas Belševicas, Klāva Elsberga, Ārijas Elksnes, Imanta Ziedoņa, Ojāra Vācieša, Šri Činmoja, Nikolaja Kļujeva, Borisa Pasternaka, Aleksandra Puškina un citu autoru dzeja latviešu, angļu, krievu un bengāļu valodā līdz ar flautas, klavieru, sitāras, vijoles un ģitāras balsīm.

Klausītāji mīļi aicināti ņemt līdzi savus iemīļotos dzejoļus un dziesmas.

Pasākuma dalībnieki – Inese un Kristaps Gaiļi, Indra Goldmane, Sarmīte Fogele, Rita Elstiņa, Valters Kinna, Baiba Mennika, Gints Peleckis, Sandra Tulinska, Valdis Svirskis un citi.

Pasākuma norises viena – J.Akurātera muzejs.

Katrs dzejolis veidojas no simtiem dažādu zīmju un intonāciju raksta, ko nesaglabā papīrs, bet kas atstāj savu nospiedumu autora balsī. Te nu ir iespēja ieklausīties un saklausīt vārdu jauno skanējumu, kuru atbalss ar laiku tikai pieņemsies spēkā.

Pasākumu vadīs Ronalds Briedis.

Projektā "Dzejas kartogrāfija" tiks veidota netradicionāla Rīgas virtuālā karte, kurā iezīmētas ielas, centrs, mikrorajoni ar noteiktiem kontrolpunktiem un dzejas ceļa maršrutiem. Kartes informācija balstīsies uz konkrēto vietu dokumentāciju dzejā, mūzikā un video un citās mākslās.

Dzejas dienās būs iespēja novērtēt pilotprojektu ar S.Timofejeva, A.Puntes, J.Glazova, S.Haņina, V.Svetlova, V.Jakušonoka darbiem, ko papildinās S.Kreses, Ē.Bērziņas un D.Sumarokova prezentācijas/lekcijas par jau zināmajiem urbānās vides apdzejojumu projektiem.

"Dzejas kartogrāfija" eksperimentē arī ar dzejas, multimediju un telpas uztveres formām, vizualizāciju iespējām un improvizācijām.

Dzejas dienu ietvaros 16.septembrī, pulksten 18 kafejnīcā "Leningrad" notiks muzikāli literārs vakars "Dzejas Zveja".

Kā vēsta organizatori, šajā pasākumā pirmajā vietā ir jaunie, vēl neatzītie dzejnieki un vārsmotāji un arī mūziķi, kuri augstā vērtē tur skaņdarba tekstu un tā valodas dimensiju.

Bez uzmanības netiek atstāti arī visiem pazīstami dzejnieki, kuri apmaiņā pret jauniegūtajām vēsmām sniedz pretī paša pieredzi un poētisko bagāžu. Vakara izskaņā tiek dots vārds klausītājiem, kuriem varbūt pietrūcis dūšas pieteikties, vai vienkārši nejaušiem garāmgājējiem un Rīgas citvalstu viesiem. Zveja notiek regulāri – reizi gadalaikā, un katrreiz tiek izvilkts brangs loms ar jaunu un vēl nepieradinātu dzeju dažādās pasaules valodās.