Vērtīga grāmata rudens vakaram. Iesaka Arvīds Dinijs Deģis  (4)

Šajās "Dzejas dienās" būs iespēja apmeklēt Deģa kopā ar kolēģiem veidoto dzejas izrādi "Gaistošo dzejnieku klubs".

Kā stāsta Deģis, izrādē piedalās arī Austra Skujiņa, Aleksandrs Čaks un Valdis Grēviņš.

Tā būs skatāma ne vien Rīgā, bet arī Rankā un Gulbenē – 18.septembrī, Alūksnē – 19.septembrī un Tukumā – 20.septembrī.

Manās rokās nonāca grāmatas latviešu izdevums divas nedēļas pirms oficiālās aprites sākuma. Kaut gan man nav sevišķi mīļš sieviešu rakstnieču triks stiept garumā priekšspēli galveno varoņu attiecībās un lēnāk iešūpoties uz īstajiem notikumiem, tomēr darbs ir aizraujošs, emocionāli krāšņs un neparedzams.

Un nav svarīgi, ka studentes erotiskā vilkme pie sadomazohistiskā multimiljonāra ir mazliet klišejiska. Jo sižets ļauj vaļu lasītāju fantāzijai un atraisa viņu uzdrīkstēšanos ieviest jaunas krāsas privātajā dzīvē.

Interesanti izsekot, kā studentes iemīlēšanās maina nepielūdzami bargo kungu un kā viņš nobriest normālām dzimumattiecībām.

Grāmata ir izteikti freidiska, kur libido un tanatos valda pār mūsu prātiem un dziņām. Silti iesaku studentēm, mājsaimniecēm un šķirtenēm.

Anglis Geimens atgādina dižajai un uzpūtīgajai amerikāņu nācijai, ka viņu senči -indiāņi pielūdza auglības, nāves un negaisa dievus. Tas ir ļoti tuvs un saprotams pasaulskatījums latviešiem, kam ir dziļas panteisma saknes: Dievs un dievības izpaužas visā dzīvajā dabā.

Mēs varam priecāties, ka pie mums nonācis grāmatas nesaīsinātais variants, nevis „apcirptā" - krietni populārākā versija. Grāmatas redaktorei Andai Brazauskai vadmotīvs, ka „dievi klīst mūsu vidū, ļauj katru jaunu dienu sākt ar cerību, ka es pats šajā debesu izgāztuves šovā varbūt esmu eņģelis."

Romāns ir perfekts, tajā grūti sameklēt klupšanas akmeņus. Asprātīgi un veikli uzrakstīts, negaidītie sižeta pavērsieni izbrīna un iepriecina. Autors caur komisko liek aizdomāties par mūsu patērētājsabiedrības trulumu un līdzību cilšu sabiedrības aprobežotībai.

Jaunie dievi jūtas vareni (Pilsēta, interneta, telefona, lielveikalu, tv un citi), tomēr daži apjēdz, ka drīz viņus aizmirsīs, jo vietā nāks vēl kas jaunāks un aizraujošāks. Arī galvenais varonis Ēna to iekliedz viņiem sejā: "šodienas nākotne ir rītdienas pagātne". Ne brīdi nenožēloju, ka tam izbrīvēju laiku.

Pirmais īstais Neatkarības gadu dzejoļu apkopojums, kas spilgti parāda, ka Ojāra Vācieša 1984.gada balvas laureāta spalva vēl nav ierūsējusi.

Tajā ieskanas viņa simpātijas pret jautrā meļa un lielībnieka Minhauzena tēlu un redzams tas, ka viņš strādā pie izrādes libreta par Jāņa Sudrabkalna un Birutas Skujenieces sāpīgo mīlestību.

Krājumā ietverti arī dzejoļi no agrāk iznākušās „Vīna dvēseles", ko lieliski komponējis Raimonds Pauls un koncertciklā izdziedājis Normunds Rutulis.

Šis Vensko īsprozas krājums, kas sarakstīts dienasgrāmatas formā, neviļus sabalsojas ar Paula Putniņa lugu un Jāņa Streiča 2003.gada filmu „Naktssargs un veļas mazgātāja" par to, cik bīstami ir spēlēties ar otra cilvēka jūtām.

Rakstniece uzsver, ka sociālo tīklu uzvaras gājienā cilvēka personība kļūst arvien vientulīgāka metafiziskā nozīmē un to, cik grūti aizsargāt divvientulības telpu pret cietsirdīgās pasaules spiedienu.

Autore tiecas uz lakonismu un metaforām, sarunājoties ar pašas alter ego.