21 gadu jaunais dzejnieks Ivars Šteinbergs raksta kopš pusaudžu gadiem, bet nopietni dzejoļu sacerēšanai pievērsies vien pirms pāris gadiem. Kopš tā laika Ivars ar saviem tekstiem jau ir piedalījies vairākos dzejas lasījumos un klausītājus ar saviem daiļdarbiem priecējis arī Dzejas dienās. Ivara darbi ir lasāmi kultūras un patstāvīgas domas portālā "Satori.lv", kas "Baltās nakts" un Dzejas dienu ietvaros tiks publicēti arī īpašā "Satori Dzejas dienu" burtnīcā. Viņš ir viens no jaunās paaudzes daudzsološajiem autoriem, kuram ir savs viedoklis arī par literatūras situāciju - rakstniekiem un to auditoriju - tepat Latvijā.
Varbūt iesākumā vari nodefinēt, kas tavā izpratnē ir dzejnieks? Kā viņa domāšana atšķiras no lielās, pelēkās masas domu gājiena?
Ak, kungs... Dzejnieks, protams, ir cilvēks, kurš raksta dzeju. Varbūt ir mazliet emocionālāks kā citi, nezinu. Mūsdienās dzejnieks nav nekas mistisks vai svēts, kā tas bijis pirms ilgāka laika. Tagad galvenais nosacījums ir dzejas rakstīšana. Manā gadījumā - ir tikai daži pierādījumi, ka es drīkstu rakstīt un varu uzdrošināties saukt uzrakstīto par dzeju. Pirmkārt, man ir slikta pašizjūta, ja es nerakstu. Nezinu, vai to var dēvēt par kritēriju, bet tā tas vienkārši ir. Otrkārt, uzticoties draugu teiktajam, zinu, ka maza daļa no manis uzrakstītā ir kaut kas vērtīgs. Treškārt, man ir ārkārtīgi grūti rakstīt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!