Vērtīga grāmata rudens vakaram. Iesaka Henriks Eliass Zēgners

Šoreiz, dažas dienas pēc Dzejas dienu pasākumu izskaņas, savu grāmatu plauktu pārskatīja un piecas vērtīgas grāmatas rudens vakaram ieteica dzejnieks Henriks Eliass Zēgners.

Jaunā un talantīgā dzejnieka, teoloģijas studenta Toma Treiberga debijas krājums aizkustina ar savu tēlu pasauli, kas, atšķirībā no lielas daļas mūsdienu dzejas, sastāv no tuvām un pazīstamām lietām.

Taču īstenais spēks rodams dzejnieka spējā caur pierastām lietām, norisēm un tēliem parādīt plašus ideju un atklāsmju laukus.

Viens no spilgtākajiem 20.gadsimta krievu rakstniekiem, kuru, par spīti viņa darbu kvalitātei, nemaz nepazīst tik daudzi latviešu lasītāji.

"Muļku skola" - viens no viņa pazīstamākajiem darbiem - parāda rakstnieka apburošo, savdabīgo valodas stilu, ko viņš pats sauc par "proēziju", viņa meistarīgo spēju operēt ar valodu un sižetu, un galu galā aizgrābj ar sava stāsta tiešumu un skaudrumu.

Manuprāt, Haruki Murakami ir viena no lielākajām mūsu laikmeta literatūras balsīm. Par to liecina ne tikai viņa vārda parādīšanās Nobela prēmijas sakarā, bet arī katra viņa grāmata.

Neticami dzīvās, interesantās sižeta līnijās autors spēj reizē gan iemiesot pazīstamas dzīves detaļas, gan apvērst visu otrādi un sajaukt prātu. Galu galā pats lielākais rakstieka trumpis ir viņa spēja pilnīgi ieraut stāsta pasaulē un parādīt savas neskaitāmās versijas par realitāti un tās dažādajiem slāņiem. "Skarbā brīnumzeme un pasaules gals" man šķiet vispiemērotākais rakstnieka darbs, ko lasīt rudenī, gatavojoties ziemai.

Argentīniešu maģiskā (jeb fantastiskā) reālisma ģēnija īsstāstu krājums, kas pirmoreiz latviski publicēts 1976. gadā, pilnībā atsedz, izklāj, parāda un iemeso noskaņu un emociju būtību.

Viena no tām grāmatām, kas ikreiz pārlasot atklāj arvien jaunas šķautnes. Katrs stāsts ir atsevišķa pasaule, kura pārsteidz un aizrauj. Par Kortāsaru ir grūti ko uzrakstīt, Kortāsars ir vienkārši jāpiedzīvo.

Japāņu dzejnieces Joko Danno un ASV dzimušā, tagad Nepālā dzīvojošā dzejnieka Džeimsa Hopkinsa simultānās dzejas grāmata, kas latviski iznāca šīgada dzejas dienu ietvaros.

Neparastais veids, kādā autori strādā, noved pie dzejas, kas savā ziņā uzskatāma par tīru poēziju. Naratīvs paliek otrajā plānā, dodot vietu spontānai tēlu un asociāciju saspēlei.

Grāmatai pievienotais audiodisks, kurā dzejoļi dzirdami Kārļa Vērdiņa un Ingas Gailes lasījumā un Ievas Mežgailes muzikālajā pavadījumā, ir lielisks papildinājums un vēlviens veids kā baudīt šo neparasto grāmatu.