Vērtīga grāmata rudens vakaram. Iesaka Jānis Rokpelnis  (7)

Rokpelnis sarakstījis daudzus scenārijus leļļu filmām, kā arī no krievu valodas atdzejojis vairāku ievērojumu autoru darbus. Karjeras laikā literāts saņēmis vairākus apbalvojumus.

Padomju lēģera laika sarakste (un asociācijas ar Raiņa un Aspazijas saraksti dzejnieka Slobodskas trimdas laikā). Grāmata par cilvēcisku lielumu robežsituācijās un liela dzejnieka tapšanu.

Par dzeju no dziļumiem, nevis tīkamu pantiņu cepšanu. Nesentimentāls mīlestības stāsts. Un stāsts par brīvības augsto cenu. Mūsu dienās, kad daudzi saka: ”Bet man brīvību nemaz nevajag!" Un tu redzi, ka viņiem patiešām tā nav nepieciešama.

Šis Džoisa darbs ir romāns savrupnieks, bez līdziniekiem, tāpat kā Rablē vai Servantesa lieldarbi. Ļoti universāls stilistiski un intonatīvi, bet arī ļoti īrisks.

Patiešām reālistisks - tā cilvēki reāli domā - nesistemātiski, juceklīgi, asociatīvi, nevis loģiski izkārtotos teikumos. It kā vajadzīgas priekšzināšanas, piemēram, katoļu teoloģijā. Cits bez tām var iztikt. Un palēnām ielasīties. Gadalaiks ir parūpējies par gariem vakariem.

Viktors Eglītis ir minēts un pieminēts, izraisot mulsumu par šīs harismātiskās personības diezgan necilo māksliniecisko devumu. Mūžam neremdināmu kultūras slāpju vadīts, tādu pašu alku pārņemtu rakstnieku pulcinātājs un skolotājs.

Viens no latviešu modernisma tēviem ar nesatricināmām rainiskām ambīcijām. Cilvēks, kurš ar savām gara spējām un dionīsisko raksturu savaldzināja Emīla Dārziņa lielāko mīlestību. Daudzkārt mainījās, diemžēl ne vienmēr uz augšu... Gudra, patiesa un analītiska grāmata.

Arvja Vigula otrajā krājumā nepieklust viņa spilgtā talanta liriskā iedaba, daudzas svētīgas ietekmes tiek pārkausētas viguliski savdabā dzejas pasaulē.

Senāk krasi pretstatīja prātniecību un dzeju. I.Balodes krājumā alūzijas un citējumi tikai padziļina šo nedefinējamo viņas dzejoļu pievilcību.