Nedēļas nogalē Andrejam Eglītim – 100  (30)

Jubilejas ieskaņā, ES mājā, Aspazijas bulvārī 28, piektdien, 19. oktobrī plkst.14.00 notiks dzejnieka Andreja Eglīša 100. jubilejai veltīta Dzejas pēcpusdiena. Pasākumā ievadvārdus teiks Eiropas Parlamenta deputāte, Dzejas pēcpusdienas iniciatore Inese Vaidere, literatūras zinātniece Dzidra Vārdaune ar īsu retrospekciju iezīmēs Andreja Eglīša dzīvi, ar Eiropas kontekstu ”Tēvzemes mīlestības” dzejā iepazīstinās Leons Briedis un Marija Briede, savukārt Andreja Eglīša dzeju lasīs Andreja Eglīša Ļaudonas vidusskolas skolēni.

Pieminot dzejnieku, viņa dzimšanas dienā 21.oktobrī, plkst.14:00 pie nama Rīgā, Tērbatas ielā 46, kurā dzīvojis Andrejs Eglītis, svinīgi tiks piestiprināta piemiņas plāksne, kuras autors ir mākslinieks Jānis Strupulis.

Savukārt Rīgas Latviešu biedrības nama Lielajā zālē, plkst.15:00 tiks atklāta Andreja Eglīša grāmatu izstāde, ko veidojusi Latvijas Nacionālā bibliotēka.

Atceres pasākumi turpināsies plkst.16:00, kad Rīgas Latviešu biedrības Lielajā zālē notiks koncerts ”Liec zobenu zem galvas un dziļi neiemiedz...”. Tajā atskaņos komponistes Lūcijas Garūtas un Eglīša kantāti – latvju lūgšanu ”Dievs, Tava zeme deg!”. Koncertā piedalīsies aktieris Oļģerts Šalkonis un akadēmiķe Ausma Cimdiņa. Muzicēs solisti Jānis Kurševs un Gundars Dziļums, obojiste Inese Grāvleja, arfiste Jekaterina Suvorova, pianiste Ilze Dzērve, ērģelnieks Roberts Hansons un Latvijas Universitātes absolventu jauktais koris ”Jubilate” Jura Kļaviņa vadībā, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas kamerkoris ”Fortius” Māras Marnauzas vadībā.

Programmā skanēs arī Leona Amoliņa un Roberta Hansona kora dziesmas.

Par godu dzejnieka 100. dzimšanas dienai, Latvijas Pasts laidis klajā īpašu aploksni, ko veidojis mākslinieks Ģirts Grīva, tās tirāža ir 1000 eksemplāru, un vienas aploksnes cena - 0,35 lati. Svētdien, 21. oktobrī Latvijas Pasts rīko aploksnes zīmogošanu, kas notiks Rīgas 50. pasta nodaļā, Stacijas laukumā 2, tirdzniecības centrā ”Origo”, no plkst.10 līdz 20:00.

Plaša Andreja Eglīša simtgades pasākumu programma gaidāma arī viņa dzimtajā Ļaudonā, Madonas rajonā.

Plkst.12:00 sāksies piemiņas dievkalpojums. Pēc tam izskanēs kantāte ”Dievs, Tava zeme deg!”, zemessardzes kora, diriģenta Ārija Šķepasta, ērģelnieka Tālivalža Dekšņa un LNO solistu Riharda Mačanovska un Andra Ludviga izpildījumā.

Piemiņas brīdis dzejnieka atdusas vietā Ļaudonas kapsētā planots plkst.13:30, bet no plkst.14:30 Andreja Eglīša Ļaudonas vidusskolā būs aplūkojama izstāde par dzejnieku ”...nekur jau neaizejam, atbalsīs mēs esam”, kā arī notiks Andreja Eglīša jaunrades konkursa laureātu apbalvošana.

Atceres dienas noslēgumā Ļaudonas vidusskolā izskanēs koncertuzvedums ”Caur daudzām zemju zemēm, caur daudzām debesīm...”. Piedalīsies: Ļaudonas jauktais koris ”Lai top!” (diriģente Anita Melnupa, koncertmeistare Ilze Tomsone), Madonas kultūras nama mūsdienu deju grupa ”Aliens” (vadītāja Ināra Cakule), Signe Smirnova, Kristaps Šķēls. Režisore Gunta Strode.

Dzejnieks Andrejs Eglītis, viena no ievērojamākajām personībām latviešu dzejnieku vidū, dzimis 1912. gada 21. oktobrī Ļaudonā. Viens no viņa vēsturiski nozīmīgākajiem darbiem ir kopīgi ar komponisti Lūciju Garūtu radītā kantāte ”Dievs, Tava zeme deg!”, kas tapusi Otrā pasaules kara laikā, 1943. gadā. Kara izskaņā 1945.gada maijā Andrejs Eglītis kopā ar daudziem citiem latviešu inteliģentiem bēgļu laivā no Liepājas emigrēja uz Zviedriju un lielāko daļu dzīves pavadīja trimdā.

Pēc 53 svešumā pavadītiem gadiem dzejnieks 1998.gadā atgriezās uz dzīvi Latvijā. Miris Rīgā, 2006.gada 23.februārī.

Andrejs Eglītis bija Latvijas Zinātņu akadēmijas un organizācijas ”Daugavas vanagi” goda loceklis, Pasaules Brīvo latviešu apvienības Tautas balvas laureāts, saņēma Literatūras gada balvu par mūža ieguldījumu literatūrā.1994.gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Literatūrzinātnieks Ilgonis Bērsons par Eglīti raksta: ”Andrejs Eglītis ir leģendāra personība, kas ilgus gadus personificējusi latviešu tautas patriotismu dzejiskā, mītiskā tēlainībā un publicistiskā kaismē. Liela un arī monolīta personība, kuras dzīvē un dzejā koncentrējušies visas latviešu tautas traģiskie likteņi vesela pusgadsimta garumā. Dzejnieks veidojies un audzis kopā ar savu laiku, no filozofiska dziļuma, domu bagātības, emocionāla, suģestējoša ar gleznainu, krāšņu tēlainību, maiga liriķa – skaistuma, dabas un mīlestības apdziedātāja – kļūdams par tautas ciešanu izteicēju, cīņā saucēju un pravieti, arī par sirdsapziņu.”