Liels gars nekad nepazūd. Kultūras cilvēki par Imantu Ziedoni

Māra Zālīte sarunā ar portālu "Delfi" stāsta: "Tolaik 70. gados Ziedonis man šķita kā vēstnieks no citas, daudz labākas un smalkākas pasaules. Vēlāk mēs kļuvām draugi, braukājot pa Latviju un atbrīvojot dižkokus. Šajā lietā bija arī skaidrs zemteksts. Tolaik ar Ziedoni brauca kopā viņa izvēlēti cilvēki, bijām laimīgi būt ar Imantu kopā, kopjot Latviju, kopjot kultūras ideju."

Dzejniece 10 .janvārī Tukumā atklājusi Ziedoņa jubilejas gadu, bet pēc pasākuma devusies pie viņa. "Arī slimības periodā varēja apbrīnot viņa gara spēku. Šķita, ka tas vien tur ir! Tas lika nokaunēties jebkuram, kas čīkst un pīkst par savām kaitēm un problēmām."

"Ir bēdas – ir zaudēts draugs un tuvinieks. Mēs bēdājamies par savu zaudējumu. Mums vajadzētu sevi stiprināt ar bagātību, kādu viņš ir atstājis," pauž Māra Zālīte.

"Aiziedams Ziedonis nekur neaiziet. Paliek viņa personības starojums, latvieša stāja, rūpes par sabiedrību, spēja veiksmīgi un kaislīgi strādāt. Tas viss mums paliek. Šobrīd zaudējuma sajūta dominē, bet gribas teikt līdzīgi kā reiz Ziedonis teicis par Aleksandru Čaku – lielie kalni ir jānolīdzina ar zemi, katram ņemot pa saujai un berot kabatās. Tad kalns ir sadalīts pa pusotra miljona sirdīm. Pēc tam var sanākt kopā un sabērt kalnu no jauna," teic Zālīte.

"Kamēr vien latviešu tauta pastāvēs, Ziedonis būs aktuāls. Liels gars nekad nepazūd un nemirst. Es vēlētos, lai būtu iespējams, ka jebkurā brīdī varam sanākt kopā un sabērt Ziedoņa kalnu," novēl dzejniece.

LTV žurnāliste Ilze Strenga, kura arī savulaik līdzdarbojusies Dižkoku grupā, atzīst, ka Ziedoni ļoti mīlējusi: "Es domāju, ka arī viņš mani. Tā mīlestība bija ļoti dažāda."

"Vēl pagājušo trešdien es biju pie viņa ciemos un izstāstīju par ideju filmai. Man vajadzēja viņa svētību. Filmā piedalīsies Ziedoņa mazdēls, parastajā meklēs neparasto," atklāj TV žurnāliste.

"Ziedoņa dzīvē nebija nekā svarīgāka par tautu - nekas nebija dievišķāks par Latviju un uzdevumu, kas jādara viņa tautai. Viņš gāja pie tautas. Nezinu otru tādu," pauž Ilze Strenga.

Jaunā Rīgas teātra aktieris Kaspars Znotiņš daudz guvis lasot Ziedoņa darbus – dzeju, prozu, publicistiku. Gatavošanās lomai izrādē "Ziedonis un Visums" ļāvusi to vēl dziļāk izbaudīt. "Tā bija ekskluzīva iespēja, tik tuvu iepazīt kāda dzejnieka daiļradi, kas pie citiem apstākļiem nebūtu iespējams," atceras aktieris, kurš par galveno lomu šajā iestudējumā saņēmis "Spēlmaņu nakts" apbalvojumu nominācijā Labākais aktieris.

"Tas vispār nav teātris," pēc JRT izrādes noskatīšās esot teicis Imants Ziedonis. Viņš to skatījies ierakstā, jo veselība vairs nav ļāvusi tik ilgu laiku pavadīt sēžot teātra skatītāju rindās, turklāt Jaunajā Rīgas teātrī nav lifta. Bet šo Ziedoņa īso komentāru Kaspars Znotiņš atceras kā vislielāko komplimentu.

Tuvākā "Ziedonis un Visums" izrāde JRT gaidāma 10. martā. "Izrāde, protams, skanēs savādāk, vārdi skanēs savādāk. Mēs un arī skatītāji būsim jau ar citām domām," tā sarunā ar portālu "Delfi" saka Znotiņš.

"Izrāde parasti skan skatītāju smiekli, vai tie skanēs šoreiz, vai skanēs savādāk? To es nezinu," teic aktieris un atzīst, ka šādi notikumi "izsit no ierastās gultnes" un noteikti iespaido turpmāko izrādes sajūtu.

"Toreiz, kad Ziedonis uzzināja, ka taisam šādu izrādi, viņš gribēja, lai es pie viņa aizeju, ko pēc nelielas kautrēšanās un minstināšanās arī izdarīju," stāsta Znotiņš. Tur kopīgi pavadīta "daža laba stunda" un gūti papildus iespaidi izrādes veidošanai,

"Ziedonis deva dažus norādījumus, taču kopējā izrādes intonācijā viņš neiejaucās. Tās bija dažas nianses un es to ņēmu vērā," atceras Kaspars Znotiņš.

"Izsaku līdzjūtību Ausmai [Kantānei] un visiem Ziedoņa tuviniekiem!"

Jau ziņots, ka Imants Ziedonis pēc ilgas slimības mūžībā aizgāja 2013. gada 27. februārī. Šī gada maijā ar vairākiem pasākumiem bija paredzēts atzīmēt dzejnieka 80. jubileju.