Romāna centrā ir pusaudze Melinda, kura mācības vidusskolā ir uzsākusi kā izstumtā – vecie draugi no viņas ir novērsušies, skolasbiedri, kurus meitene pat nepazīst, no viņas izvairās. Visdrošāk, šķiet, ir būt vienai, pašas domās, un nerunāt, tomēr – arī tur nav pietiekami droši. Visa pamatā ir kaut kas, kas ar meiteni atgadījies vasaras beigās – Melinda ļoti vēlas to aizmirst un cenšas par to nedomāt. Kas ir šis notikums, kas tik ļoti mainījis Melindas dzīvi, un vai viņa spēs sevi pārvarēt un kādam to izstāstīt?
Romāna tulkotāja, Latvijas institūta direktore Karina Pētersone par šo darbu saka: "Mani pārliecina Lorijas Andersones teksts ar savu lakonismu un it kā vienkāršību, taču tas meistarīgi ievelk mūs pusaugu meitenes domu pasaulē. Atsedzas personība, kas, kaut arī neslēpj vilšanos vecāku un skolotāju dominētajā pasaulē, ir asprātīga, piedāvā lasītājam precīzus novērojumus un kā talantīgs mākslinieks ar dažiem meistarīgiem triepieniem spēj uzburt interesantus tipus no skolotāju vides. Ievedot lasītāju pusaudžu domāšanā, romāns tomēr pāraug tradicionāla pusaudžu romāna robežas, jo parāda personības izaugsmes, pašatklāsmes un pārvarēšanas ceļu, atmaskojot divkosīgo, formālo, paviršo un pat cietsirdīgo skolas vidē, kas sakņojas pieaugušo iedibinātajos attiecību kanonos."