Dramaturga dzimšanas dienā teātra klubā "Austrumu robeža" pirmizrādi piedzīvos iestudējums "Cēzars" pēc Gunāra Priedes lugas "Trīspadsmitā" un filmas "Četri balti krekli (Elpojiet dziļi)" motīviem, ko veido jaunais režisors Toms Auniņš. Savukārt, pieminot dramaturgu, Ogres centrālajā bibliotēkā līdz 29. martam aplūkojama izstāde "Dramaturgs Gunārs Priede un laiks".
Gunārs Priede dzimis 1928. gada 17. martā, Rīgā. 1953. gadā absolvējis LVU Inženierceltniecības fakultātes Arhitektūras nodaļu (1953) un līdz 1958. gadam strādājis ar savu izglītību saistītās iestādēs.
1956. gadā Dailes teātrī pirmizrādi piedzīvoja viņa pirmās lugas "Jaunākā brāļa vasara" pirmiestudējums Pētera Pētersona režijā, kas kļuva par teātra kases gabalu un izpārdotās zālēs tika nospēlēta vairāk kā 150 reižu. Galvenajā – Uģa Daugavieša lomā, iestudējumā spēlēja aktieris Eduards Pāvuls.
"Gunāra Priedes debijas luga ir viena no pirmajām atkušņa zīmēm latviešu literatūrā, kas iezīmē pagriezienu demokrātijas virzienā, jo nekļūdīgo, kristālskaidro sociālistiskā reālisma varoņu vietā tēlo reālus sava laika cilvēkus," tā par "Jaunākā brāļa vasaru" raksta portāls "literature.lv".
Pēc straujajiem panākumiem tapa virkne lugu – gan liriskas drāmas, gan komēdijas, kas uzreiz pēc uzrakstīšanas tika uzvestas uz Latvijas teātru skatuvēm.
"Gunārs Priede pirmo reizi latviešu pēckara dramaturģijā iepūta smalko, niansēto zemtekstu noklusējumu, visu šo it kā vienkāršo, skaidro dzīves patiesību, cilvēku attiecību trauslo pasauli," par dramaturga daiļradi teikusi teātra zinātniece Lilija Dzene.
Zīmīgs Gunāram Priedem bija 1967. gads, kad tika publicēta viņa luga "Smaržo sēnes" - stāsts par čekistu Zariņu un vilšanos sociālisma idejās. Šī kļuva par oficāli aizliegtu lugu un pirmo reizi iestudēta vien 1986. gadā Jaunatnes teātrī. Tai pat gadā iznāca Rolanda Kalniņa nu jau leģendārā filma "Četri balti krekli (Elpojiet dziļi)", kuras scenārija autors bija Priede. Arī šī filma piedzīvoja cenzūru un oficāli pilnā garumā tika nodemonstrēta 1986. gadā.
Turpmākos gadus Priedes lugas teātros tika iestudētas retāk, tomēr aizvien rakstnieks bija ļoti populārs. Tapa tādas lugas kā "Zilā", "Žagatas dziesma", "Ugunskurs lejā pie stacijas" un citas. 1980. gadu spilgtāko darbu vidū ir lugas "Centrifūga", "Filiāle", "Sniegotie kalni", un citas.
1990. gados Priede rakstīja maz, mūža nogalē tapa atmiņu dienagrāmata "Mans 1984. gads", kurā cita starpā atspoguļots arī viņa darbs un "iekšējā virtuve" adminstratīvos amatos Rakstnieku savienībā. Šis darbs tika nopublicēts tikai pēc autora nāves 2000. gadā.
Gunārs Priede nomira 2000. gada 22. decembrī. Viņš tika atrasts miris savās mājās Rīgā. Priede bija pats zvanījis ātrajai palīdzībai, taču, kad tā ieradās, ārstiem neviens vairs nav atvēris durvis. Iekļūt dramaturga mājās palīdzēja ugunsdzēsēji, taču Priede jau bija miris.
Mēnesi pēc Priedes nāves viņa debijas luga "Jaunākā brāļa vasara" atgriezās uz vecā Dailes teātra, tobrīd jau Jaunā Rīgas teātra skatuves. To iestudēja Lauris Gundars, galveno lomu piešķirot Vilim Daudziņam.
Gunārs Priede apglabāts Lielvārdes kapos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!