Par 'kaku' un rakstnieka fantāziju. Saruna ar Guntaru Godiņu  (67)

Šoreiz savu viedokli izsaka Guntars Godiņš - dzejnieks, atdzejotājs un tulkotājs, kurš jau otro reizi kļūst par Baltvilka balvas laureātu kopā ar Andrusu Kivirehku - 2011. gadā uzvarēja grāmata "Lote no Izgudrotāju ciema".

Arī Godiņš ir lielisks izgudrotājs: Literatūras gada balvu šogad viņš saņēma par somu dzejnieces Heli Lāksonenas grāmatu "Kad gos smei", kurā nācās izgudrot īpašu latviešu valodu, smeļoties Vidzemes lībiskajā dialektā. Šogad Baltvilka balvai nominēta Godiņa tulkotā Kivirekha grāmata "Kaka un pavasaris".

- Lūdzu, pastāsti, kādu tu, ar tulkotāja aci caur teksta lupu vistuvākajā tuvumā raugoties, redzi rakstnieku Andrusu Kivirehku - kāds viņš ir, ko ēd, ko domā, par ko smejas, par ko bēdājas, un ar ko uzrunā bērnus?

Guntars Godiņš: Andruss Kivirehks pašlaik ir viens no populārākajiem rakstniekiem Igaunijā, viņu jau tagad dēvē par dzīvo klasiķi. Romāni "Rijkuris jeb Novembris", "Vīrs, kas zināja čūsku vārdus", arī nupat iznākušais romāns "Pasaules galā. Bildītes no labo ļaužu dzīves", vairāki noveļu krājumi, neskaitāmi teātra uzvedumi, bērnu grāmatas "Lotes ceļojums uz dienvidiem", "Lote no Izgudrotāju ciema", "Lote un Mēnessakmens noslēpums", "Kaka un pavasaris" - viss apliecina Kivirehka daudzpusību un neatkārtojamību. Vairākas no pieminētajām grāmatām ir tulkotas un izdotas arī latviešu valodā.

Andrusam ir fantastiska iztēle, tāda piemīt tikai bērniem, kuru domāšanu nav sabojājuši ne vecāki, ne skola, ne sabiedrība, ne arī pareizās un garlaicīgās grāmatas. Manuprāt, tikai tādi rakstnieki, kāds ir Kivirehks, drīkstētu rakstīt bērniem - auditorijai, kas ir vispatiesākais kritiķis. Neviens nepiespiedīs bērnu lasīt to, kas viņam šķiet garlaicīgs. Kivirehka stāstu krājums "Kaka un pavasaris" apliecina novitāti domāšanā un pasaules uztverē. Viņš neķiķina ar bērnu, nekrata ar pirkstu, bet pārsteidz ar nedaudz mistisko un sirreālo "trako jaku", "karoti pirāti", "sarkanmataino desiņu", "tēta zeķēm", kas pamestas pagultē un sāk perēt.

Lielu vētru gan Igaunijā, gan Latvijā sacēla tas, ka grāmatas nosaukumā ir vārds 'kaka', it kā liekulīgie komentāru rakstītāji kakātu eklērus. Speciāli žurnālam "Latvju Teksti" atsūtītajā esejā Kivirehks saka: "Grūti saprast šādu puritānismu mūsu laikā, kad no daiļliteratūras patiešām ir pazuduši visi tabu. Arī no bērnu un jauniešu literatūras, kurā bieži tiek risinātas vispārīgas sāpīgas problēmas. Taču mazais un drošais vārdiņš "kaka" ikvienā mājā dienu no dienas tiek lietots, un katru dienu mazie bērniņi pašu kaku ierauga podiņā, - grāmatas nosaukumā tas dažiem tomēr kļūst par nepārvaramu problēmu."

- Ko jaunu Kivirehks šajā grāmatā lika tev darīt ar latviešu valodu? Vai piedāvāja kādu interesantu uzdevumu, ko tev vajadzēja risināt tulkojot? Vai sajuti kādu iedvesmojošu pamudinājumu latviešu valodai un bērnu literatūrai?

Guntars Godiņš: Visinteresantākais man bija atrisināt vārda "kaka" dzimtes problēmu. Igauņu valodā nešķir gramatisko vīriešu un sieviešu dzimti. Populārajā stāstā sirsnīgā kaka latviešu valodā ir sieviešu dzimtes vārds, taču igauņu tekstā bija domāta vīriešu kārtas "parādība", kas iemīlas skaistajā pienenē. Lai sanāktu klasisks mīlas pāris, vietām izvēlējos lietot "kakas struņķītis" jeb vienkārši "struņķītis". Nekādā ziņā negribēju lietot brutālo vārdu "sūds", kas gan ir vīriešu dzimtē, bet būtu stilistiski aplams. Ieklausieties - "Sūds un pavasaris"! Tas taču nekam neder! 

- Kādu brīnumdāvanu - kā pasakās sārto ziediņu vai kastaņu čemuru, kas pieķēries pie cepures, - tu no ceļojuma citās valodās un citās tautās pārvestu mājās palikušajam latviešu bērnam?

Guntars Godiņš: Latviešu bērniem atvestu pašu rakstnieku Andrusu Kivirehku no Igaunijas. Mums šāda rakstnieka, ar tādu fantāzijas lidojumu, uzdrošināšanos un talantu ļoti pietrūkst. Taču, atbildot konkrētāk, varu paziņot, ka nupat latviešu bērniem esmu atvedis apgādā "Zvaigzne ABC" iznākušo "Lotes ceļojumu uz dienvidiem", ko arī uzrakstījis Andruss Kivirehks, bet drīz sākšu tulkot Janno Peldmā grāmatu "Lote un Mēnessakmens noslēpums".