Šekspīra sliktā rokraksta dēļ pierāda viņa darba autentismu  (5)

Luga, kas uzrakstīta sešpadsmitā gadsimta astoņdesmitajos gados, tika izdota 1592.gadā. Savukārt 1602.gadā darbs iznāca jau paplašinātā versijā ar pievienotām 325 rindām. 1833.gadā angļu dzejnieks Semjuels Teilors Kolridžs izteica versiju, ka papildinātā teksta autors ir Šekspīrs. Viņš norādīja uz to, ka Elizabetes laikmeta dramaturgi savus darbus bieži vien balstīja uz citu autoru daiļdarbiem, tos uzlabojot un paplašinot.

2012.gadā britu pētnieks Braiens Vikerss, izmantojot strīdīgā teksta leksikas un frāžu datoranalīzi, pierādīja visai lielu līdzību ar Šekspīra darbiem.

Amerikāņu profesoram Brusteram nebija iespēja izpētīt teksta oriģinālu, jo tāds nav saglabājies, taču viņa secinājums balstās uz vienīgā neapšaubāmā Šekspīra rokraksta analīzes rezultātiem. Līdz šodienai ir saglabājusies daļa no Šekspīra rokrakstā rakstītās lugas, kas veltīta Henrija VIII laiku humānistam Tomasam Moram. Salīdzinot šī teksta un "Spāņu traģēdiju" drukātās versijas valodu, profesors atrada 24 bieži izmantotus vārdu saīsinājumus.

Piemēram, abos gadījumos autors dubulto patskaņu vietā ir izmantojis vienu, nerakstot pēdējo burtu "e". Daudzu vārdu pagātnes formā "-ed" vietā ir izmantots "-t". Savukārt tipogrāfijas burtliči tekstu ir salikuši tādu, kāds tas lasāms rokrakstā.

"Tas, ko līdz šim uzskatījām par sliktu valodu, patiesībā ir sliktais Šekspīra rokraksts," – skaidro profesors Brusters.

Daži šekspirologi jau pasteigušies atbalstīt Teksasas profesoru. "Tas nav absolūts pierādījums, taču mēs esam tuvu tam," – apgalvo Nevadas Universitātes profesors Eriks Rasmusens.