"Dzejnieku lasījumi pie Raiņa pieminekļa padomju laikos bija kā simboliska zemtekstu valoda pret pastāvošo komunistisko iekārtu, dzejnieki savā zemtekstu izteiksmes formā runāja par savu Latviju, dabu, attiecībām, cilvēcisko mīlestību. Protams, bija arī režīmam lojāli dzejnieki. Kādi gan literārās mākslas pārstāvji nav stāvējuši pie Raiņa pieminekļa visos laikos un lasījuši savu dzeju! Ar kādām sirdīm viņi ir ņēmuši savas dzejas lapas un uzrunājuši sabiedrību!" stāsta dzejnieks un mūziķis Aivars Lapšāns. Viņu vidū bijuši Ziedonis, Vācietis, Peters, Zālīte, Rūja, Briedis, Auziņš, Krūklis, Akmentiņš, Raups, Elsbergs, Aizpuriete un daudzi citi.
Lapšāns norāda, ka šis 50 gadu garais lasījums turpinās. "Ko dzejnieks var pateikt par šo laiku? Kā viņš var uzrunāt sabiedrību par notiekošo valstī, pasaulē? Ko šodien var teikt par savu Latviju, cilvēciskajām attiecībām? Tieši to - kas sāp ikkatram latvietim! Un Rainis – klausīsies, domās..."