Viņa ir pazīstama ar īsiem stāstiem, kuros apspēlē dažādas cilvēku vājības. Šī iemesla dēļ Monro dažkārt tiek dēvēta par "mūsdienu mazo stāstu meistari", raksta ziņu aģentūra "Sky News".
82 gadus vecā kanādiete izvēlēta no trim galvenajiem pretendentiem prestižajai balvai. Vēl uz to pretendēja japāņu sirreālistiskā žanra pārstāvis Haruki Murakami un baltkrievu rakstniece Svetlana Aleksēviča, kas pazīstama gan kā pētnieciskā žurnāliste, gan vēsturisku romānu rakstniece.
Pirms Monro prestižo 1,2 miljonu ASV dolāru (aptuveni 633 000 latu) lielo balvu 1976. gadā saņēmis arī viņas tautietis Sols Belovs.
Līdz šim rakstnieces radošā darbība bieži pielīdzināta Antona Čehova daiļradei. Viņa ir teju kanonizēta kā rūpīga, bet piedodoša cilvēku dokumentētāja, atklāj "Sky News".
Pati apbalvotā autore gan uz pasniegšanas ceremoniju nav varējusi ierasties, kā arī pašiem organizatoriem labu laiku neesot izdevies sazināties ar laureāti - viņai sākotnēji vien atstāta ziņa automātiskajā atbildētājā. Vēlāk Monro medijiem ziņoja, ka viņu pamodinājis meitas zvans, kad tā vēlējusies mammai paziņot priecīgo ziņu. Viņa atzina, ka bija jau piemirsusi par to, taču ir priecīga.
"Līdz pat vakardienai nemaz nezināju, ka esmu nominantu sarakstā. Esmu apmulsusi... tagad skolās vairāk mācīs par Kanādas autoriem," Kanādas medijiem paudusi 82 gadus vecā autore.
Jautāta, kā viņa uztver to, ka 112 gadus senajā balvas pasniegšanas vēsturē ir tiki trīspadsmitā sieviete, kas to saņem, viņa norādīja, ka tas ir šausminoši.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!