Novembri šogad iekrāso kāda jubileja, kurā košumu radījis pats jubilārs - pirms trīsdesmit gadiem mūžībā aizgājušais dzejnieks Ojārs Vācietis. Viņa astoņdesmitgadei par godu visa mēneša garumā koncertos, dzejas lasījumos, izrādēs un atmiņu vakaros izskanēs paša rakstītās rindas.
"Ojārs Vācietis nevienam citam nav līdzīgs - viņam nav ne priekšgājēju, ne sekotāju. Viņš bija ideālists. Cits jautājums, cik tas bija gudri vai naivi, bet viņš cīnījās par patiesību ar zobiem un nagiem. Viņš tam ziedoja savu dzīvi un arī sadega," portālam "Delfi" stāsta dzejnieks Knuts Skujenieks.
Viņš paskaidro, ka sekot Vācietim mēģinājuši daudzi, bet nevienam tas nav izdevies. "Katrs tā laika dzejnieks kādu daļu no Vācieša nesa sevī. Arī pirmajās pāris Imanta Ziedoņa grāmatu ir jūtama spēcīgā Vācieša ietekme, bet pamazām katrs dzejnieks tomēr aizgāja savu meklējumu ceļu." Pats Ziedonis savulaik rakstīja: "Ojārs Vācietis bija mūsu sirdsapziņa."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
