Ojāra Vācieša muzejs
Foto: Publicitātes foto
Trešdien, 13. novembrī, populārajam dzejniekam Ojāram Vācietim apritētu 80.

Šajā dienā Carnikavas kapos, kur viņš guldīts zemes klēpī, iemūrēs pieminekļa pamatakmeni, bet Rīgā pirmizrādi piedzīvos Jāņa Lūsēna koncertuzvedums ar Vācieša dzeju, kā arī notiks desmitiem citu atceres pasākumu visā Latvijā.

Tomēr tā vieta, kurā dzejnieku ne tikai var izjust caur atstātajiem darbiem, bet arī censties saprast viņa praktisko un tīri cilvēcīgo būtību, ir Ojāra Vācieša memoriālais muzejs. Tas atrodas greznā un vairāk nekā 230 gadus senā celtnē Ojāra Vācieša ielā 19 pavisam netālu no Māras dīķa krasta.

Pirms 200 gadiem šeit līksmoja Rīgas elite

Ēka ap 1780. gadu celta kā traktieris "Jeruzaleme" uz netālu esošās Borherta muižas zemes (pēc citas informācijas - uz visai attāli esošās Nordeķu muižas zemes). Tajā laiku jautri pavadījusi Rīgas elitārākā sabiedrības daļa - advokāti, tirgotāji, kapteiņi, kultūras darbinieki un citi.

Tāpat traktierī bijušas gultasvietas, kuras pa kabatai bijušas tikai naudīgiem naktsmāju meklētājiem. "Jeruzaleme", tautā saukta arī par Altonas muižu, bijusi izslavēta tuvu un tālu - tā pieminēta pat Garlība Merķeļa atmiņās, bet viesu sarakstā bijis pat komponists Rihards Vāgners.

Tomēr īsi pēc 19. gadsimta vidus līdz ar populārās atpūtas vietas īpašnieku maiņu arī agrākā izklaides vietas atmosfēra izzudusi. 1858. gadā īpašumu nopirka dzelzceļa līnijas "Rīga-Dinaburga" (Daugavpils) dzelzceļa būvētājs brits Henrijs Robisons un to pārdēvēja par Robinsonvillu. Īpašnieki turpināja mainīties līdz pat Otrajam pasaules karam, pēc kura ēku nacionalizēja un tajā ierīkoja vairākus īres dzīvokļus.

Vācietis dzeju 'izstaigājis' Pārdaugavā

Ojārs Vācietis ar sievu, arī dzejnieci, Ludmilu Azarovu, dēlu Žani un Ludmilas māti Emmu Azarovu uz šajā mājā ierādīto dzīvokli pārcēlās 1960.gada janvārī. Tas, ka dzejnieks šajā ēkā nodzīvoja līdz pat mūža galam, savukārt ļauj apgalvot, ka te  tapusi viņa daiļrades lielākā un nozīmīgākā daļa.

Dzejnieks daudz laika pavadīja staigājot pa apkārtni un pēcāk veltot savas dzejas rindas sastaptajiem cilvēkiem un pazīstamajām vietām. Vācieša maršrutā ietilpa gan Arkādijas parks, gan Āgenskalna tirgus, gan Torņakalna stacija. Dižgara sieva reiz pat Pārdaugavu nodēvējusi par dzejnieka intelektuālo telpu, par viņa lielo rakstāmgaldu, jo dzeja vispirms "kājām izstaigāta".

Apdzejoto apkārtnes vietu un Vācieša dzejas lielās popularitātes dēļ neierasti ātri - tikai nepilnus divus gadus pēc viņa nāves - Altonavas ielu pārdēvēja par O. Vācieša ielu. Savukārt 1988. gadā jeb piecus gadus pēc dzejnieka nāves viņa bijušajā mājoklī tika atklāts memoriālais muzejs. Tas darbojas joprojām un lepojas ar vairāk nekā 20 000 eksponātiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!