Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) 2013. gada nogalē saņēmusi vērtīgu un unikālu dāvinājumu – daļu no vācu literatūrzinātnieka, izcila bibliotēku nozares profesionāļa, profesora Paula Rābes (1927–2013) bibliotēkas, ziņo LNB pārstāvji.
Bibliotēkas eksperti norāda, ka tas ir īpaši nozīmīgs ieguvums bibliotēkas krājumam vācu valodā, kā arī cilvēkiem, kuru studiju un pētniecības jomas saistītas ar vācu kultūru, literatūru un valodu, grāmatniecības vēsturi, kā arī latviešu un vācu kultūras sakariem.
Vācu literatūra, ņemot vērā Latvijas un Vācijas ciešās kultūrvēsturiskās saiknes, vienmēr ir bijusi svarīga LNB krājuma daļa. Taču gandrīz 50 gadu ilgā padomju perioda un finansiālo iespēju trūkuma dēļ līdz šim šo krājumu nebija izdevies papildināt pietiekamā apjomā.
Pauls Rābe ir viena no spilgtākajām 20. gadsimta otrās puses personībām vācu bibliotēku pasaulē. Pazīstamais laikraksts "Frankfurter Allgemeine Zeitung" viņu nodevējis pat par, iespējams, "pašu slavenāko Vācijas bibliotekāru".
No 1958. līdz 1968. gadam Rābe bijis Vācu Literatūras arhīva vadītājs Marbahā. Viņa vadībā arhīvs laika gaitā kļuva par aktīvu vācu literatūras pētniecības rosinātāju. Savukārt 1968. gadā Rābe kļūst par slavenās Hercoga Augusta bibliotēkas Volfenbītelē direktoru un vada to vairāk nekā 20 gadus.
Vēsturisko 17. gadsimta bibliotēku, kas savulaik tika uzskatīta par lielāko Eiropā un kuras vadītāju vidū bijušas tādas izcilas vācu kultūras personības kā Gotfrīds Vilhelms Leibnics (1690–1716) un Gotholds Īfraims Lessings (1770–1781), Rābe savas darbības laikā atjaunoja un attīstīja par modernu, starptautiski atzītu un pazīstamu pētniecības centru viduslaiku un agrīno jauno laiku vēsturē.
Vairāk nekā desmit savas aktīvās darbības pēdējos gadus profesors Rābe veltīja Austrumvācijas vēsturiskā kultūras mantojuma saglabāšanai un atjaunošanai. No 1992. līdz 2000. gadam viņš bija Franckeschen Stiftungen (Hallē) direktors, vadīja šī ievērojamā baroka ēku kompleksa, kurš veidots 17. gadsimtā un saistīts ar piētisma kustību, atjaunošanu, "garīgo atdzimšanu". Mūsdienās tas pretendē uz iekļaušanu UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā, un tajā darbojas vairāk nekā 50 kultūras iestādes, skolas un fondi.
Savas dzīves laikā Rābe publicējis grāmatas un pētījumus par vācu ekspresionismu, Apgaismības laikmetu, Veimāras klasicismu, vācu literatūras avotiem un grāmatniecības vēsturi. Viņš saņēmis neskaitāmus valsts un akadēmiskos apbalvojumus, atzinības, bijis vairāku augstskolu goda doktors: Jagelonu universitātē (Krakovā), Braunšveigas Tehniskajā universitātē, Martina Lutera universitātē (Hallē), divu Vācijas pilsētu – Volfenbīteles un Halles – goda pilsonis.
Aptuveni 3000 grāmatu lielā Rābes bibliotēka satur vācu mūsdienu literatūru, avotus un izdevumus par 17., 18., 19., un 20. gadsimta sākuma vācu literatūru, grāmatniecības vēsturi, Gētes darbu izdevumus un viņa daiļrades pētījumus, biogrāfisko literatūru, enciklopēdijas un universālo uzziņu literatūru, kā arī mākslas izdevumus.
Neilgi pirms nāves profesors Rābe esot izteicis vēlmi, lai daļa viņa bibliotēkas nonāktu Rīgā. Pateicoties Mārburgas Universitātes profesoram Dr. Jorkam-Gothartam Miksam un Rābes meitām, šī vēlēšanās ir piepildījusies. Jāpiebilst, ka viņa meita Kristiāna Rābe ir Minhenes Starptautiskās Jaunatnes bibliotēkas direktore, bet meita Katrīna Rābe ir Austrumeiropas literatūras lektore pazīstamajā izdevniecībā "Suhrkamp Verlag Berlin".
Šobrīd Paula Rābes dāvinātā bibliotēka gaida pārvešanu uz jauno LNB ēku, lai tur varētu uzsākt tās kataloģizāciju un bibliotekāro apstrādi. Ņemot vērā dāvinājuma lielo apjomu un sarežģīto pārvākšanās situāciju, tā lielākās daļas publiska prezentācija tiek plānota 2015. gadā.