"Film noir" ir fascinējošs posms amerikāņu kinovēsturē – simtiem filmu, kas tapušas 20. gadsimta 40.–50. gados, taču ir cieši saistītas ar Eiropas kino pirmsākumiem. Tas ir arī iedvesmas un radošo izaicinājumu piepildīts laiks, kas pēcāk ietekmējis savdabīgākos kino eksperimentus Eiropā un turpina ietekmēt radikālākos amerikāņu kino autorus mūsdienās, vēsta izdevniecības "Dienas grāmata" pārstāvji.
"Film noir" raksturīgos vizuālos kodus – kontrastaino apgaismojumu, griezīgās ēnas, ekspresīvās, nervozās kadra kompozīcijas –, melnbalto filmu tipiskos varoņus – liktenīgās sievietes, privātdetektīvus u.c. – turpina izmantot populārā masu kultūra – reklāma, modes fotogrāfija un, protams, Holivudas kinoindustrija.
Šīs grāmatas mērķis ir izsekot "film noir" fenomena attīstībai un tā transformācijai, akcentējot mazzināmu faktu – "film nor" pirmsākumi Amerikā pamatoti tiek saistīti ar Rīgā dzimušā režisora Borisa Ingstera vārdu –, kā arī uzsvērt "film noir" kā globāla fenomena būtību, meklējot tā atskaņas arī Latvijas kultūrmantojumā un mūsdienu kultūras procesā.
""Film noir" var kļūt bīstams kā apmātība. Kā Vāgnera mūzika, piemēram, no kuras var palikt atkarīgs. Kad es tiku inficēts ar šo žanru, man vajadzēja vēl un vēl, līdz noskatījos kādas 100 filmas. Pēc tam ir sajūta, ka jebkuru stāstu uz pasaules var izstāstīt šais kanonos. Jo "film noir" ir ne vien vizuāli fascinējošs, bet arī eksistenciāli dziļš līdz bezdibens mellumam," atklāj režisors Alvis Hermanis.
"Liktenis, bailes, nodevība, seksualitāte, skaistums, attiecības uz dzīvību un nāvi, cigarešu dūmi... un izsmalcināts melnbaltais kadrs. Tas viss ir "film noir". Ditas Rietumas grāmata ir pētījums par šo, manuprāt, estētiski skaistāko periodu kinovēsturē. Tieši šīs filmas un šis darbs arī kalpoja par iedvesmas avotu manai izrādei "Zudušo laiku citējot"," stāsta režisore un aktrise Ināra Slucka.
Dita Rietuma ir kinozinātniece, lektore, žurnāliste, redaktore. Absolvējusi Maskavas Kinematogrāfijas institūtu, stažējusies Ņujorkas Universitātē, ieguvusi doktora grādu Latvijas Universitātē. Publicējas Latvijas presē kopš 1987. gada, kopš 90. gadu sākuma – laikrakstā "Diena". Grāmatu "Planēta Neholivuda" (2002), "365 Dienas filmas" (sadarbībā ar N. Naumani, 2005), "Personības. Parādības. Personīgi" (sadarbībā ar N. Naumani, 2009) autore. Bijusi vairāku Rīgas Kino muzeja izstāžu līdzautore, veidojusi kinoizglītības projektu Kinoskola, kā arī dažādus raidījumus LTV. Lasa lekcijas RSU. Eiropas Kinoakadēmijas biedre.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
