Maija sākumā Rēzeknes novadā notiks rakstnieka, sabiedriskā darbinieka, Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliera Jāņa Klīdzēja simtgadei veltīti pasākumi, informē Rēzeknes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Madara Ļaksa.
Atceres pasākumu cikls aizsāksies sestdien, 3.maijā, plkst.12 Klīdzēja bērnības māju vietā "Upmaļos" Kantinieku pagasta Liužā, savukārt plkst.13 ikviens interesents būs gaidīts uz piemiņas brīdi Kantinieku kapsētā. Rakstnieka simtgadei veltītie pasākumi turpināsies Franča Trasuna muzejā "Kolnasāta" Sakstagalā, kur notiks Ināras Ducsalietes atlasīto Klīdzēja prātulu grāmatas "Viss ir uz labo…" atvēršana, kā arī bērnu domrakstu konkursa "Par labu bērnu būt ir tik grūti" un zīmējumu konkursa "Ar Boņuka acīm" uzvarētāju apbalvošana.
Pēcpusdienā, plkst.15, piemiņas brīdis notiks pie Klīdzēja stādītā ozola Sakstagala Jāņa Klīdzēja pamatskolas pagalmā. Klātesošie tiks aicināti arī apskatīt "Boņuka istabu" un bērnu zīmējumu izstādi "Ar Boņuka acīm".
Atceres pasākumu cikls turpināsies 5.maijā plkst.18, kad pie krusta Klīdzēja dzimtajā ciemā Rikavas pagasta Kurpniekos notiks Maija dziedājumi, savukārt Klīdzēja dzimšanas dienā - 6.maijā - notiks rakstnieka jubilejas svinības Sakstagala Klīdzēja pamatskolā. Klīdzēja simtgadei veltītos pasākumus organizē Rēzeknes novada pašvaldība, Trasuna muzejs "Kolnasāta", Sakstagala Klīdzēja pamatskola, biedrība "Cilvēka bērns", kā arī Sakstagala un Kantinieku pagasta pārvaldes.
Rakstnieka šūpulis kārts 1914.gada 6.maijā tagadējā Rēzeknes novada Rikavas pagasta "Kurpniekos", bet bērnība un pusaudža gadi pavadīti Kantinieku pagasta "Upmaļos". Mūža lielāko daļu Klīdzējs pavadīja svešumā, ASV, kur pelnīja iztiku kā ārsts psihiatrs, taču naktīs, rakstot grāmatas, savās domās viņš atgriezās Latvijā. Ne velti Klīdzējs un viņa grāmatu varoņi visu mūžu domājuši par pasaules ceļiem un atgriešanos.
Rakstnieka personību lielākais vairums Latvijas iedzīvotāju vislabāk iepazinuši, noskatoties Jāņa Streiča filmu "Cilvēka bērns", kas tapusi pēc Klīdzēja romāna par viņa bērnības smeldzošajām atmiņām, kas caur sprigano, daudzkrāsaino Boņuku (rakstnieka prototips) un "sālītiem" izteicieniem ir kā tālo gadu romantisks atspulgs. Tā ir pirmā filma, kas uzņemta kolorītajā latgaliešu valodā, tāpēc iekļauta arī Ginesa rekordu grāmatā. Filma savā laikā ir ieguvusi Latvijas galveno kino balvu "Lielais Kristaps", plūkusi laurus Sanremo starptautiskajā festivālā un vēl daudzos citos.
Atrodoties trimdā, Klīdzējs Latviju apmeklēja trīs reizes: pirmo reizi vēl 1978.gadā, kad tā bija Padomju Savienības sastāvā, pēc tam - 1992. un 1993.gadā -, pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. Esot Latvijā, Klīdzējs ikreiz apmeklēja savas dzimtās vietas Latgalē, kā arī iespēju robežās centās finansiāli atbalstīt tautiešus, kuri lūdza viņa palīdzību. Aizsaulē Klīdzējs devās 2000.gada 2.maijā.
Klīdzēja un viņa sievas Emīlijas pīšļi pārapbedīti Kantinieku pagasta kapos 2008.gada 31.jūlijā. Tādējādi pēc vairāk nekā 60 svešumā pavadītiem gadiem īstenojās izcilā rakstnieka dzīves laikā lolotais sapnis par atgriešanos dzimtenē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!