Pēdējos gados lasījumos "Ziemeļi - dienvidi", kas ik gadu notiek festivāla "Dzejas dienas" ietvaros, viesojušies gruzīnu un igauņu, ēģiptiešu un lietuviešu, skandināvu un alžīriešu partneri, kurus ģeogrāfiski šķir tūkstošiem kilometru. Dažāda poētika un kultūra, dažādi pasaules uztveres leņķi, dažādas valodas atrod saskares punktu Rīgā.
Šogad ziemeļus un dienvidus pārstāv Eiropas dzejnieki - Mārja Kangro (Maarja Kangro) no Igaunijas un Nikola Madžirovs (Nikola Madzhirov) no Maķedonijas.
Mārja Kangro (1973) - astoņu dzejas grāmatu autore, sešas no tām izdotas igauņu valodā, viena - itāliešu un viena - krievu valodā. Autore vēl raksta īsos stāstus, stāstus bērniem un libretus. Literatūrā ienākusi kā tulkotāja (tulkoto autoru vidū - Umberto Eko, Andrea Dzandzoto, Hanss Magnuss Encensbergers), bet ieguvusi popularitāti arī kā dzejniece.
"Viņas interesantā, intelektuālā un provocējošā dzeja liek skatītājam smaidīt vai pat lēkāt, pateicoties tās negaidītībai un paradoksālumam," raksta portāls "Estonian Literature". Viņas tekstiem piemīt iekšēja muzikalitāte (kas, iespējams, nav nejauši rakstnieces un komponista meitai), ironija un centieni skatīties uz lietām no "iekšpuses", no negaidītas perspektīvas. Par sevi viņa saka, ka viņai patīk šie valodas "sprādzieni", kad tā nejauši saskaras ar realitāti.
Viņas izdevēji par viņu raksta: "Mārja Kangro ir viena no 21. gadsimta Igaunijas literatūras spilgtākajām autorēm. Lasītāji atrod viņas dzejoļos epatāžu, provakācijas un pat skandālus. Tai pašā laikā kritiķi raksturo viņas dzeju kā racionālu un tādu, kas tiecas uz individuālu brīvību".
Mārja Kangro
Īsā mākslas vēsture
Pegijas Gugenheimas muzeja
karstajā dārzā Venēcijā
stāv Aniša Kapūra skulptūra,
tumšpelēks granīta daudzskaldnis.
Pelēkajā granītā iekalti
divi ieliekti apļi,
kas izslīpēti
gludi un ogļmelni.
Tumšbrūns vīrietis gaišā kreklā,
iespējams, Kapūra tautietis,
jautā, vai tas ir spogulis.
"Maģija. Meistars, es jums teikšu."
Vīrs spoguļojas ieliektajā aplī:
no tālienes seja šķiet platāka,
muļķīga, un tuvāk mazāka.
Viņš iesmejas un baksta vēl.
"Re! Re." Viņš šūpo galvu,
smejas unlīkņā
lielo apļu priekšā.
Pēdīgi saīgst un pagriežas.
"Nelabi no tā metas,
Galva sāk griezties.
Apvemties gribas, vek!"
Un tad viņš aiziet.
Nikola Madžirovs (1973) - maķedoniešu dzejnieks, esejists, tulkotājs. Viņš ir viens no pēdējos gados pieprasītākajiem autoriem starptautiskajos dzejas festivālos. Publicējis piecas dzejas grāmatas, tai skaitā vienu haiku grāmatu. Vairāku balvu un starptautisku stipendiju laureāts.
Par savu pēdējo dzejas krājumu "Преместен камен" saņēmis prestižo vācu prēmiju Hubert Burda, ko piešķir autoriem no centrālās un Austrumeiropas. Viņa dzejoļi ir tulkoti 30 pasaules valodās. Zagrebā un Sofijā uzņemtas divas īsmetrāžas filmas, kas balstītas viņa dzejā. Nikola ir elektroniskā žurnāla "Блесок" redaktors un starptautiskā dzejas tīkla "Lyrikline" Maķedonijas koordinators.
"Madžirova dzeja pārsteidz ar vieglumu. Viņš spēlējas ar ikdienišķiem priekšmetiem, sagraujot to acīmredzamo domu un pierastās asociācijas, apšauba ierasto domu gājienu un pēta jaunas, jūtīgas pasaules," tā viņa dzeju apraksta Madžirova tulkotājs. Tā, protams, ir Austrumeiropas vai pat Dienvideiropas dzeja, dzeja no mazas un finansiāli ne pašas bagātākās valsts, tai pašā laikā valsts, kas ir bagāta ar emocijām.
Nikola Madžirovs
Pēc mums
Kādu dienu kāds salocīs mūsu segas
un aizsūtīs uz ķīmisko tīrītavu,
lai no tām izberztu pēdējo sāls graudu,
mūsu vēstules atvērs un sakārtos pēc datumiem
nevis pēc tā, cik bieži tās lasītas.
Kādu dienu kāds pārkārtos mēbeles istabā
kā šaha figūras pirms jaunas partijas
un atvērs veco kurpju kasti,
kurā mēs glabājām pidžamas pogas,
puslietotas baterijas un badu.
Kādu dienu atgriezīsies sāpes mugurā
no viesnīcas atslēgu smaguma
un šaubām, ar kurām recepcionists
pasniedz mums tālvadības pulti.
Citu līdzjūtība atnāks pēc mums
kā mēness pēc klaiņojoša bērna.
Mārjas Kangro dzeju latviešu valodā pārtulkojusi Maima Grīnberga, bet Nikolas Madžirova dzeju - Arvis Viguls. Pasākuma laikā titru veidā tiks nodrošināts arī tulkojums krievu valodā.
Dzejnieku viesošanās Latvijā nodrošināta sadarbībā ar nodibinājumu "Rīga 2014". Projekta vadītājs - Sergejs Timofejevs ("Orbīta").
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
