Kristiana Brektes darbi laikmetīgā un sociāli aktīvā veidā apspēlē sabiedrības tabu tēmas, tādējādi provocējot sabiedrības reakciju. Izstādīti publiskajā telpā, tie ne reizi vien sacēluši pamatīgu traci. Mākslas zinātnieces Ingas Šteimanes vārdiem, Kristians "spēj darināt izsmalcinātas gleznas un perfektus objektus, tai pašā laikā atļaujoties "mest ar ķieģeli", ja to, viņaprāt, prasa situācija".
Savukārt kataloga teksta autore Elīna Sproģe raksta: "Viņa attēlotā realitāte ir perversa, grēcīga un bieži vien nežēlīga – tāda, kuru "snauduļojošā mūsdienu sabiedrība izliekas neredzam, jo vienaldzība ir visai ērta poza". Tomēr jāsaka, ka Kristiana paša veselīgā attieksme pret dzīvi piešķir viņa daiļradei neizskaidrojamu vieglumu. Mēs mirstam no brīža, kad piedzimstam – nespēja to pieņemt uzliek smagas važas. (..) jāsaka, ka tieši iekšēja brīvība ir tā, kas Kristianam ļauj stāvēt pāri darbu tematikai."