Dzejnieks Leons Briedis, kurš ir autors tādām dziesmām kā "Cielaviņa", "Dāvāja Māriņa", "Atziedi, dvēsele", "Pēc simt gadiem Piebalgā" un citām šogad atzīmē 65. Jubileju. Tai par godu koncertzālē "Rīga" 16. decembrī tiek rīkots koncertuzvedums "Atziedi, dvēsele!".
Koncertā klausītājus un skatītājus gaida senas un jaunas dziesmas, kuras ar Leona Brieža dzeju rakstījis Raimonds Pauls, Ivars Vīgners, Uldis Stabulnieks un Ēriks Ešenvalds.
Pie koncertuzveduma režijas grožiem ķēries Valdis Pavlovskis, kurš uzsver: "Dzejnieka mūžu šajā uzvedumā salīdzināsim ar gada ritējumu. Būs gan bērnība, jaunība un pavasaris, gan vasaras pilnbrieds, kuru tieši šobrīd bauda Leons. Bet caurviju tēls te būs mīlestība – dzejniekam tik nozīmīgā tēma." Turklāt Leona Brieža dzeju lasīs aktieris Artis Robežnieks, un uz skatuves kāps arī pats jubilārs.
Koncertuzvedumā piedalīsies Aija Andrejeva, Dainis Skutelis, Viktors Lapčenoks, grupa "Credo", Ginta Krievkalna, Žoržs Siksna, Ingus Pētersons, Adrians Kukuvass, Jānis Paukštello, Rīgas Doma zēnu koris diriģenta Mārtiņa Klišāna vadībā, kā arī koris "Balsis" diriģenta Inta Teterovska vadībā. Koncertprogrammas muzikālais vadītājs - Kristaps Krievkalns. Biļetes uz koncertu jau šobrīd nopērkamas "Biļešu paradīzes" kasēs, kā arī internetā.
Vaicāts, vai nav žēl, ka tautā zināmo dziesmu priekšplānā aizvien ir komponists, bet dzejnieku zina tikai retais, Leons Briedis atbild noraidoši, jo viņa skatījumā problēma ir cita: "Ar mūziku esmu uz jūs. Kaut zināms teiciens, ka dzeja pati ir kā mūzika, nespēlēju nevienu mūzikas instrumentu un nepazīstu notis. Taču esmu pārliecinājies, ka poētiskais ritms un muzikālais ritms ir divas dažādas pasaules! Tas ir interesanti. Un lielākā daļa dziesmu tekstu, ko esmu uzrakstījis, radīta jau gatavai mūzikai."
Lai gan dziesmas ar Brieža tekstu rakstījuši neskaitāmi komponisti, veiksmīgākā sadarbība risinājusies ar maestro Raimondu Paulu. Abu radošajā tandēmā tapušas vairāk nekā 150 dziesmas.
"Mūsu sadarbība sākās negaidīti un neparasti. Acīmredzot kādā brīdī Raimondam pietrūka cilvēka, kas prastu uzrakstīt tekstus jau gatavām melodijām, kuras savulaik viņam bira viena pakaļ otrai. Mūsu sadarbības laiks nebija pārāk ilgs, vien no 1979. līdz 1985. gadam, kad ik pa nedēļai vai divām dzima jauna dziesma. Raimonds nemīl strīdēties -viņš nav izvēlīgs tekstos – viņš uzticas, tāda ir viņa daba," prāto dzejnieks un atzīstas: savādi, bet neviens no viņam tuvākajiem un mīļākajiem dzejoļiem, kuri komponēti, nav īsti kļuvis par viņa mīļāko dziesmu.
Savdabīgs paradokss saistāms ar dziesmu "Dāvāja Māriņa" – vienīgo, kurai dzeju savulaik rakstījis, nezinot melodiju… "Reiz burtiski pārvilkos mājās īsi pirms pusnakts – nostrādājies, sāpošu galvu, nepaēdis. Te zvana Raimonds un saka, ka stundas laikā vajag tekstu. Lai rakstot, ko gribot, un nobungo ritmu. Un viss! Sieva baras, ka ēdiens atdziest, bet es, dusmās vārīdamies, kaut ko arī uzšņāpju. Pēc pusnakts Raimondam to nodiktēju. Kad vēlāk padzirdēju, ka dziesma uzvarējusi "Mikrofona" aptaujā… Jā, bijuši mums draiski un dramatiski brīži."
Leons Briedis dzimis 1949. gada 16. decembrī Madonas rajonā. 1968. gadā uzsācis mācības Latvijas Valsts universitātē, taču 1970. gadā politisku iemeslu dēļ ticis izslēgts. Pēc diviem gadiem iestājies Moldāvijas PSR Kišiņevas universitātē, kuru pametis 1972. gadā. Mācījies Maksima Gorkija Literatūras institūtā. Tulkojis un atdzejojis darbus no vairākām valodām, tai skaitā latīņu, krievu, poļu, angļu, rumāņu valodas.
Rakstījis dzejoļus gan bērniem, gan pieaugušajiem, kā arī strādājis vairākos Latvijas kultūrizdevumos. 1999. gadā saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!